Teritoriāli lielākā Latvijas pašvaldība, Rēzeknes novads, no nākamā gada darbosies pēc jauna pārvaldes modeļa – 25 pagasti apvienoti četrās apvienībās. Pagaidām šo pārmaiņu ietvaros optimizēts grāmatvedības darbinieku tīkls, taču kā galveno ieguvumu pašvaldība paredz iespēju kopā risināt saimnieciskos jautājumus un kalt vienotus attīstības plānus.
Malta uz dienvidiem, Kaunata – uz dievidaustrumiem, Dricāni ziemeļrietumos un Nautrēni ziemeļos, izvēloties šos ciemus, sadalīta Rēzeknes novada teritorija, apvienojot līdzšinējās 22 pagastu pārvaldes un trīs pagastu pārvalžu struktūrvienības. Dalījums izveidots, atsaucoties uz pašvaldības teritoriālās attīstības plānu, taču izvērtēti arī tādi kritēriji kā skolēnu pārvadājumu maršruti, ceļu tīkls utt. „Visi ceļi ved uz šiem centriem,” vērtē Rēzeknes novada domes izpilddirektors Jānis Trokša. Viņa vadībā kopš pavasara aizritējis darbs, plānojot, kā organizēt apvienības, kas juridiski noformētas kā pašvaldības iestādes.
Dažādi lēmumi saistībā ar decentralizāciju pieņemti jau vasarā, bet 15. novembrī iecelti jauno pagastu apvienību vadītāji. Jāatzīmē, ka nosacīto centru pagastu pārvalžu vadītāji nav automātiski izraudzīti arī par jauno apvienību vadītājiem. „Tam, kurā kabinetā sēdēs apvienības vadītājs, nav nozīmes,” J. Trokša vērtē, ka, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, iestādes vadītājam nav visu laiku jāatrodas vienā vietā. Galvenais apvienības vadītāja uzdevums būšot organizēt kopīgu pagastu attīstības plānošanu. „Lai nav vairs tādu situāciju, kad pagasta pārvaldes saskata un risina problēmas tikai līdz savai robežai,” komentē J. Trokša.
Maltas apvienību vadīs līdzšinējais Ozolaines pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Blinovs. „Daudz kas vēl nav skaidrs, izpazīstamies ar jauno modeli,” viņš min, ka vasarā jau notikušas vairākas apvienību vadītāju sanāksmes, „runājām par kopīgiem iepirkumiem, būs jāveido kopīgs budžets.” Tāpat apvienību vadītājiem būs jāiepazīstas ar štatu sarakstu, taču uzsvērts, ka pārmaiņu rezultātā darbinieku skaits pieaugt nedrīkst. Šobrīd tiek vērtēts, vai ir nepieciešamība katrā pagasta pārvaldē organizēt apvienības vadītāja pieņemšanas laikus.
Šis esot dekoncentrācijas pārvaldes modelis. Pagaidām pašu „dekoncentrāciju” darbinieku skaita līmenī gan piedzīvojusi tikai grāmatvedība, tā darbosies apvienību centros. Darba līgums lauzts ar vairākiem darbiniekiem. „Zinu, ka Lūznavā ar grāmatvedi līgums bija noslēgts tikai līdz jaunajam gadam. Ozolaines pagasta grāmatvede dosies pensijā,” komentē E. Blinovs. Rēzeknes novada dome gan lēš, ka, samazinot grāmatvežu skaitu, līdzekļu ekonomija būšot 180 tūkstoši eiro gadā. Ietaupītais palikšot pagastos, jaunā vadība lems, kā to izlietot. „Es uzskatu, ka primārais ir ceļu remonti,” vērtē Maltas apvienības vadītājs.
Esošās pagasta pārvaldes kļūs par apvienības struktūrvienībām, taču pagasti kā teritoriālās vienības gan nemaina savu būtību, iedzīvotāji arī turpmāk tur varēs saņemt pakalpojumus. J. Trokša gan atzīst, ka jāturpina meklēt arī citi efektīvākas saimniekošanas risinājumi: „Iespējams, katrā pagastā vairs nebūs savas komunālās saimniecības. Saliekot kopā cilvēkresursus un tehniku, racionāli būtu izveidot vienu kopīgu un lieki netērēt līdzekļus.”
Konteksts
Iemesli šādu pārmaiņu uzsākšanai Rēzeknes novadā saistīti ar Valsts kontroles revīziju, kas 2016. gadā vērtēja Rēzeknes novada pašvaldības administratīvā resursa izmantošanas produktivitāti un ekonomiskumu. Gala ziņojumā pašvaldībai ieteikts samazināt sagatavoto dokumentu skaitu un apriti, kā arī pilnīgāk apmācīt darbiniekus dažādu sistēmu lietošanā ar mērķi samazināt to noslogojumu.
Rēzeknes novads ir teritoriāli lielākā pašvaldība Latvijā (2524 km²), tajā apvienoti 25 pagasti. No bijušā Rēzeknes rajona 2009. gadā atdalījās tikai Viļāni, izveidojot savu novadu. Otra platības ziņā lielākā pašvaldība ir Ventspils novads, tur darbojas 12 pagastu pārvaldes. Savukārt otra pagastu pārvaldēm bagātākā pašvaldība ir Daugavpils novads ar 19 pagastiem.
