„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
-1.2 °C
nedaudz mākoņains

Harijs Jankovskis izdzīvoja Kurzemes katlā

Egita Terēze Jonāne

Latvijas simtgadē tiek pasniegti vai iedibināti dažādi apbalvojumi, piemiņas zīmes. Šogad pirmo reizi tika pasniegta Otrā pasaules kara dalībnieka apliecība un krūšu nozīme. Apliecību ar pirmo numuru saņēma līvānietis Harijs Jankovskis, kurš šoruden nosvinēja 94. dzimšanas dienu. Viņš 1945. gada maijā izdzīvoja Kurzemes katlā, kur notika Otrā pasaules kara beigu smagākās cīņas.

Iesauca sarkanajā armijā

Harijs Jankovskis kara tuvošanos sajutis jau 1939. gadā, kad Daugavpilī bija neoficiāli ieradušies sarkanās armijas karavīri. Viņš mācījās Daugavpils 2. latviešu sešgadīgajā pamatskolā, kas bija tobrīd labākā sešu klašu skola un kur mācījās advokātu, vietējo politiķu u.c. jomu pārstāvju bērni. „Redzot ielās cilvēkus ar ieročiem, bija neomulīga sajūta. Es biju iestājies dzelzceļnieku arodskolā, kas atradās Kauņas ielā, jo man bija jāmācās skolā otro gadu sestajā klasē nesekmīgās atzīmes angļu valodā dēļ,” atminas sirmgalvis.

Pienāca 1940. gads, un sarkanā armija Latviju okupēja jau oficiāli, bet vēl pēc gada sākās Otrais pasaules karš. Latvijā, tāpat arī Daugavpilī, ienāca Vācijas karaspēks. Karavīri ar virsniekiem bija apmetušies arodskolā. Viņi atļāva arodskolas jauniešiem mācīties vakaros, bet pa dienu lika strādāt skolas darbnīcās, kas bija pārvērstas par vācu armijas autotransporta remontdarbnīcu. Arī Harijs pa vakariem mācījās un pa dienu strādāja. Tā tas bija līdz 1944.  gada pavasarim, kad kādā sarkanās armijas uzlidojumā tika sagrauta darbnīcas elektriskā apakšstacija. Arodskolas audzēkņi palika bez darba. Mammas pierunāts, Harijs devies pie vecāsmātes, kura dzīvoja Dignājas pagastā. Viņš atgriezās Daugavpilī tikai augustā, lai sameklētu darbu. Tobrīd pilsētā jau saimniekoja sarkanā armija, kas izziņoja obligāto iesaukumu vīriešiem vecumā no 14 līdz 55 gadiem. Arī Harijs saņēma pavēsti, ka trīs dienās jāierodas iesaukšanas pulkā, kas atradās skolā Kauņas ielā. „Ar tēvu pārrunājām, ka jāiet armijā. 22. augustā ierados iesaukšanas punktā ar kulīti, kur mamma bija ielikusi kaltētu maizi „suharus”. Man bija nepilni 18 gadi. Manā iesaukumā bija 13 cilvēki. Tos, kuri neieradās, nošāva kā dezertierus,” teic Harijs.

Jauneklis ar biedriem devies kājām uz Rēzekni. Gājiens bija divas nedēļas ilgs. Vīrieši maksājuši sarkanās armijas konvoja karavīriem, lai tie biežāk ļauj atpūsties. Bet konvoja karavīri par šo naudu pirkuši šņabi un lūgtās atpūtas ieilgušas. Visi nakšņojuši šķūņos. Ēdiens bija aptrūcies, tāpēc pēdējās dienas Harijam un citiem karavīriem bija jāzog kartupeļi no lauka. 

Pilnu rakstu lasiet 30. novembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.