Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2018. gada 15. decembris
Sestdiena
Hanna, Jana, Johanna

Āfrikas cūku mēris nav vienīgais bieds

Egils Rūtiņš: “Malumedniecība ir sabiedrības apzagšana” // Foto: Dinija Jemeļjanova

Līdzās Ambeļu skreinei šogad pagastā izveidots jauns tūrisma objekts – Mednieku namiņš. Paši mednieki gan tuvākā nākotnē cer līdzās trofeju un apmācību zālei vecajā muižas šķūnī izveidot medījumu pirmapstrādes telpas. Par iecerēm un mednieku lomu tādu infekciju kā Āfrikas cūku mēris apkarošanā pastāstīja mednieku kolektīva „Ambeļi” vadītājs Egils Rūtiņš, kas šogad saņēma Daugavpils novada domes Atzinības rakstu.

ĀCM mācības

Statistikas dati liecina, ka kopumā Latvijā pēdējo četru gadu laikā, kopš valstī konstatēti pirmie Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumi, mežacūku populācija sarukusi par 75%. E. Rūtiņš lēš, ka līdzīga situācija ir arī Ambeļu pagastā: “Ja agrāk šeit bija aptuveni 100 mežacūkas, tagad palikušas apmēram 20-30.” Lai apkarotu infekcijas tālāku izplatīšanos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) medniekus motivēja ar dāsnu samaksu, - 50 eiro par nošautu mātīti. Dažus tas uzrunājis, citus – nē. Galu galā process ir sarežģīts, pēc nomedīšanas cūkai tiek veiktas analīzes, ja tās izrādās pozitīvas, cūka tiek nodota sadedzināšanai, ja negatīvas – gaļa paliek medniekam. Arī ar to mednieka atbildība nebeidzas - svarīgi iekšas izmest nevis meža malā, bet speciālā konteinerā vai ierakt zemē.

“Ambeļu svētā govs” – atgādinājums pieredzējušiem un izglītojošs materiāls kolektīva jaunpienācējiem

„Mednieks vienmēr būs ieinteresēts, lai mežos būtu dzīvnieki,” uzsver E. Rūtiņš. Par totālu mežacūku izmiršanu, viņaprāt, neesot jāuztraucas, deviņdesmito gadu sākumā līdzīga situācija esot bijusi pēc klasiskā cūku mēra uzliesmojuma, tomēr populācija ātri vien atjaunojusies. Cūkkopības nozarei gan tas neko labu nevēsta. E. Rūtiņš uzskata, ka ĀCM ātrā izplatība visā Latvijas teritorijā liecina –  slimās cūkas pārvadātas, mirušas cūkas atrastas lielākoties autoceļu, dzelzceļu malā. „Skaidrs, ka “Latgales bekonā” mežacūka neiegāja,” komentē mednieks, „jā, kur vairāk mežacūku, tur lielāks infekcijas risks, tomēr infekcijas pārnēsātājs var būt arī cilvēks.”

Šobrīd gan lielākās bažas medniekus māc par citas infekcijas - briežu hroniskās novājēšanas slimības nonākšanu Latvijā. Šī slimība Ziemeļeiropā nonākusi no Kanādas, ASV, bet pagaidām gan konstatēta tikai Norvēģijā, Somijā, kur cietušas ziemeļbriežu populācijas. Reaģējot uz draudiem, PVD sācis veikt šo dzīvnieku analīzes sadarbībā ar dažiem mednieku kolektīviem. Tomēr visi mednieki aicināti pievērst uzmanību nomedītajiem briežiem, kuru āriene liecina, ka dzīvnieks, iespējams, ir slims. „Ir svarīgi noskaidrot, kā infekcija pārceļojusi pāri okeānam, bet nevajag arī kalt sazvērestības teorijas,” E. Rūtiņš norāda, ka tāpēc svarīgi ir izglītoties un saņemt informāciju par situāciju no drošiem avotiem. Atšķirībā no ĀCM, vēl nav pierādīts, ka briežu hroniskās novājēšanas slimība nav bīstama cilvēkiem.

Atjaunotajā muižas šķūnī mednieki sapulcējas pirms un pēc medībām

Pilnu rakstu lasiet 4. decembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.