Aktīva seniora dzīvošanas recepti var vaicāt daugavpilietim, „Latgales Laika” lasītājam Staņislavam Kotānam, kurš novembra nogalē sagaidīja apaļu dzīves jubileju.
Staņislavs rāda tikko pagatavotu bišu stropu. Tas ir saliekams no vairākām daļām. Jubilārs iemācījies tos darināt tad, kad tēvs viņu, mazu puiku, ņēmis līdzi uz pakalpojumu kombināta darbnīcu. Viņam pašam ir četri bišu stropi Dvietes pagastā, kur joprojām atrodas vecāku mājas un piemājas zeme, kas tagad ir viņa īpašums. Tur viņš vērojis bites un tēvu, kā viņš tās „medus gotiņas” savaldījis. „Tēvam biškopība bija sirds lieta. Tā dikti patīk arī man. Bites dzēla toreiz, bites dzeļ arī tagad. Taču viņas man dod medu. Šī karstā vasara bija laba. Bites varēja izlidot bieži, tāpēc ir daudz medus. Ja pieder zeme, tad ir jāstrādā,” noteic Staņislavs, kuram patīk uzkavēties Dvietes mājā. Valsts subsīdijas Staņislavs iegulda zemes apstrādāšanā, sedz elektrības rēķinus. Tā kā stropi atrodas meža malā, bites ievāc garšīgo un veselīgo meža augu medu, saka jubilārs. Papētījis dažādu sugu bites, Staņislavs secina, ka Latvijas bites ir mazāk kaprīzas nekā ārzemnieces.
Viņš vēlas atjaunot Dvietes dzirnavas, kurās savulaik strādāja tēvs. „Kad ziemā Daugava bija zem ledus, sabrauca latgalieši uz tēva dzirnavām. Laikam tas dzirnavnieka gēns ir arī manī. Ja uzliktu nelielu elektrisko motoru, varētu ražot ekoloģiskus putraimus un grūbas zemniekiem no pašu audzētiem miežiem,” saka Staņislavs.
Viņš varētu jaunajiem pastāstīt, kā būvēt māju. Pagājušā gadsimta 70. gados Staņislavs ar tēvu un brāli Grīvā uzcēlis savu māju no pamatiem līdz jumtam. Viņš tur dzīvo arī šodien, tur ciemojas arī meitas un dēla ģimene ar mazbērniem. Sieviņa Lilija ir aizgājusi mūžībā pēc 46 saticīgā laulībā nodzīvotiem gadiem.
Pilnu rakstu lasiet 4. decembra numurā.
