„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+13.5 °C
apmācies

Gruzijā mācīja veidot Latgales svilpaunieku

Uguns pārvērš matēriju mākslā // Foto no Sanri arhīva

Daugavpils mākslinieces Una Gura un Sanri (Sandra Poplavska-Rimicāne) apmeklēja mākslas festivālu „Ceramics Alchemy” („Keramikas alķīmija”) Batumi (Gruzija). Viņas tika uzaicinātas mācīt keramikas stilu „Naked raku”, kuru pašas apguvušas no turku viesiem Daugavpils keramikas simpozijos, bet brīvos brīžos daugavpilietes viesiem rādīja, kā darināt svilpauniekus.

Mājās ir pārvesta keramika no Gruzijas kalnu māliem, gruzīnu sirsnība un vēlēšanās kaut kad šajā valstī pabūt atkal, lai radoši darbotos kopā ar gruzīnu māksliniekiem, teica Una un Sanri.

Gigiša Pačkoria asprātīgi prezentē keramikas darbus

Unu un Sanri uz festivālu uzaicināja daudzkārtējs Daugavpils keramikas simpozija, ko rīko Marka Rotko mākslas centrs, dalībnieks Gigiša Pačkoria. „Gigiša ir iemīlējies Latvijā. Viņš piezvanīja un teica, lai braucam dalīties pieredzē. Jāatzīstas, ka mēs daudz ko vērtīgu sasmēlāmies viens no otra,” saka Una,  „Gigiša bija arī manās kāzās. Savukārt festivālu „Keramikas alķīmija” rīko Lia Kaspelašvili par savu naudu ar domu, ka nākotnē arī Gruzijā varētu būt tāds pats keramikas simpozijs kā Daugavpilī. Keramikas festivāli ir viņas un vīra sirdslieta,” teic Sanri. 

Festivāla rīkotāji maksimāli noslogoja ciemiņus gan ar praktisko darbu darbnīcās arheoloģijas muzejā, gan ar vizītēm pie Adžārijas Autonomās Republikas kultūras ministrijas vadītājiem un vietējā TV, ekskursijām kultūrvēsturiskajos apvidos. Latvijas viešņas tika cienātas arī ar gruzīnu nacionālajiem ēdieniem. Daugavpils mākslinieces jutās kā ciemos pie labiem draugiem, izbaudīja viesmīlību un sirsnību. „Mūs apbēra ar  tik daudz komplimentiem, ka pietiks visam mūžam,” stāsta Sanri.

(No kreisās) Lia Kaspelašvili un Sanri darina keramikas darbus festivāla izstādei

Iespaidīgākais piedzīvojums bijis kāpiens kalnos 1200 m virs jūras līmeņa līdz karjeram, kur keramiķi darbojušies ar mālu. „Mēs bijām klāt brīdī, kad karjeru apmeklēja ES banku un Gruzijas banku pārstāvji, kuri diskutēja par māla pārstrādi karjerā. Tur māls patiešām ir īpašs. Tā kā temperatūra bija virs +35oC, darbi izkalta bez žāvējamā skapja,” atminas Una.  

Sanri teic, ka festivālā darbs kūsāja no agra rīta līdz vēlam vakaram. Mākslinieki darbnīcās apguva dažādas tehnikas, komunicēja cits ar citu. „Gruzijas keramiķiem iemācījām Turcijas keramikas „recepti” -- „naked raku”. Una iemācīja Lias dēlam pagatavot svilpaunieku, ar kuru var gan muzicēt, gan pīpēt. Festivāls bija piesātināts ar daudzu stundu radošu darbu, vairākām norisēm. Gruzīni ļoti lepojas ar kultūrvēsturisko mantojumu. Viss, ko mēs redzējām un dzirdējām, tostarp senie gruzīnu dziedājumi, ir autentisks, kas raksturīgs tikai gruzīnu tautai. Taču gruzīni ir arī ļoti eiropeiski, tur top arī modernā māksla.”

Una un Sanri dāvanā atveda Latvijā darinātus darbus

Gruzīnu māksliniekiem patīk improvizēt. Viņi ātri pagatavo mākslas priekšmetus, ātri iznes krāsniņu muzeja pagalmā un turpat vienā stundā apdedzina visus darbus. Apkārt rosās bērni, jaunieši, un, kā novērojušas Una un Sanri, gruzīnu mākslinieki tā popularizē mākslu sabiedrībā.