Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 17. jūnijs
Pirmdiena
Artis, Artūrs
+20.1 °C
neliels lietus

Baltijas lauksaimnieki protestā Briselē prasa taisnīgākus tiešmaksājumus

lsm.lv

"Ja paši nenāksim, klāt neviens neko nenesīs," tā Latvijas lauksaimnieki norādīja protesta akcijā, kas ceturtdien, 13. decembrī, notika Briselē. Baltijas zemnieki atkal pieprasa taisnīgākus tiešmaksājumus, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) līderi sāk sarunas par jauno septiņu gadu budžetu, un atbalsta maksājumi Baltijas lauksaimniekiem joprojām solās būt zem vidējā ES līmeņa. Pie lauksaimniekiem devās arī visu trīs Baltijas valstu premjeri, solot jau ceturtdien valstu vadītāju sarunās Briselē aizstāvēt savu valstu intereses.

ES dalībvalstu līderi ir apņēmušies pieņemt ES nākamo septiņu gadu budžetu (2021-2027) līdz nākamā gada rudenim – tātad priekšā vēl gads sarunu un kaulēšanās. Viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem – cīņa par kohēzijas fondu naudu un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Un par to arī ES līderi ceturtdien vakarā pirmo reizi debatēja. Apmierināto nav, un tāpēc Briselē ieradušies arī arī Latvijas lauksaimnieki.

Briselei netipiski aukstajā laikā pie ES Padomes un Eiropas Komisijas (EK) pulcējas latviešu un lietuviešu un pa kādam igauņu lauksaimniekam, lai paustu savu neapmierinātību par pārāk lēnu tiešmaksājumu palielināšanu.

Sildoties vēsajā Briseles dienā un vienlaikus skaļi atgādinot par savu klātbūtni, Baltijas zemnieki ik pa laikam izsauc savas prasības. Tās domātas līderiem, kuri tiekas dažus soļus netālajā ES Padomes ēkā un veido pamatu nākamajam ES septiņu gadu budžetam – no 2021.-2027.gadam, kurā liela loma ir atvēlēta lauksaimniecībai, taču kas atkal ir izrādījies sarežģīts uzdevums.

Eiropas Komisijas piedāvājums paredz, ka nākamajā septiņgades budžetā tiešmaksājums Latvijas lauksaimniekiem būs lielāks – 202 eiro par hektāru. Tātad par sešiem eiro lielāks nekā tagad. Taču tas joprojām ir tikai 77% no ES vidējā maksājuma.

No Latvijas uz Briseli bija atbraukuši aptuveni 30 zemnieku, pārstāvji no dažādām lauksaimnieku organizācijām, novadiem un saimniecībām. Viņu vidū daudz jauno zemnieku.

"Vēlamies, lai tiešmaksājumu izlīdzināšana notiek daudz straujāk," norādīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. "Tas piedāvājums, kas ir tagad, to paredz ļoti lēni."

"Tas skar visus lauksaimniekus," norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Piketā plaši bija pārstāvēti arī lietuvieši, kuri uzskata, ka ir reāli dabūt lielāku tiešmaksājumu pieaugumu, nekā tiek solīts.

"Ja mēs visi pieprasīsim – tad būsim līdztiesīgi. Bet ja katrs atsevišķi – tad kā slotas zariņu pa vienam mūs salauzīs. Bet visu slotu kopā – tā nevar," sprieda Lietuvas Piena ražotāju asociācijas prezidents Jons Viļonis.
Ar pašreizējo tiešmaksājumu pieauguma tempu latviešu zemnieku saņemtie tiešmaksājumi ES vidējo līmeni sasniegtu tikai tālā nākotnē. "2100. gads ir absurds," teica Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji, bija atnācis pie zemniekiem un solīja aizstāvēt valsts intereses. 

Igauņi piketā bija maz pārstāvēti, taču tas nekavēja Igaunijas premjeru Jiri Ratasu izrādīt solidaritāti. Jautāts, kā plāno pārliecināt citus, jo viņi saņems mazāk, lai baltieši varētu saņemt vairāk, Igaunijas valdības vadītājs teica: "Tā kā tas Eiropas Savienībā notiek – ir jārunā, ir jāskaidro, tad jārunā un jāskaidro, un vēlreiz – jārunā un jāskaidro.''

Baltijas zemniekiem Briselē vēlāk pievienojās arī lauksaimnieki no Čehijas, Polijas un Slovākijas un Eiropas Piena padomes pārstāvji.


lsm.lv