Tulkojums somu valodā, priekšlasījumi somu valodā grāmatu tirgū Somijā, lasījumi krievu valodā grāmatu tirgū Maskavā un Baltijas valstu simtgades dienā Maskavā (Krievija), pieprasīta grāmata Bērnu žūrijā un liela Kanādas tulkotāju interese. Tādas ir Ingunas Ulas Cepītes grāmatas „Ulsiks” gaitas šogad. Ciemojoties Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī 6. decembrī Valsts kultūrkapitāla fonda projekta „Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” ietvaros, autore atzinās, ka viņai nav zināma autobiogrāfiskās grāmatas veiksmes atslēga.
„Lasītāji saka, ka viņi ir pārdzīvojuši kaut ko līdzīgu arī savā bērnībā. Baltijas valstu simtgades lasījumos, kas notika decembra sākumā, kāda Tulas iedzīvotāja sacījusi - esmu sapratusi, ka zemes virsū ir paradīze, un šajā paradīzē ir eņģelis, kuru sauc Ulsiks. Es apraudājos. Un tobrīd zālē ielidoja zvirbulis. Kā eņģeļa vēstnesis. Tāda lasītāju atzinība uzlādē un baro mani kā autori,” teica Inguna.
Grāmatā ir ietvertas 26 nodaļas, autore centusies ar bērna acīm paskatīties uz norisēm pašas dzīvē pagājušā gadsimta 60.-70. gados, koncentrējoties uz bērnības personībām - draugiem, omīti, mammu, tēti. Autore tikai vienam cilvēkam - māsīcai Gulbenē - jautājusi, vai viņa pareizi atceroties, kā abas dzinušas govi cauri pilsētai, bet citi stāsti esot pašas atmiņu epizodes. Piemēram, grāmatā ir aprakstīta Ulsika brīnīšanās par kustīgajiem skatlogiem veikalā „Bērnu pasaule”. Toreiz tas bija liels brīnums. Tāpat grāmatā var izlasīt, ka meitene, atvesta uz bērnudārzu, esot raudājusi vairākas dienas no vietas. Rakstniece sameklēja bibliotēkā žurnālu „Padomju Latvijas sieviete”, kur rakstā par jaunu, modernu bērnudārzu, viņa raudoša ar vēl diviem bērniem iemūžināta fotogrāfijā uz vāka. Žurnālists gan esot rakstījis nepatiesību, proti, lai arī meitene raudot, tomēr īstenībā viņai patīkot iet bērnudārzā. Inguna grāmatā citē minētajā rakstā sacīto, ka viņi bija 21. gadsimta bērni. Ulsiks grāmatā stāsta, kā viņa, aizmukusi no mēģinājuma mammai nezinot, izstaigājusi Ermitāžas muzeju. Kad meitene atnākusi otrreiz jau ar vecākiem, sargs esot nosūdzējis, ka Ulsiks jau šeit bija viens pats.
Pilnu rakstu lasiet 14. decembra numurā.
