„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+6.8 °C
apmācies

Oļegs Mihailovs: „Pēc sacensībām man vajag atvēsināt prātu”

Oļegs Mihailovs (no kreisās) Eiropas U21 komandu čempionātā 2018. gadā Daugavpilī kopā ar treneri Nikolaju Kokinu // Foto: Sergejs Kuznecovs

Beidzamajos gados pirmo reizi „Lokomotīvei” ir lieliskas jauno spīdvejistu rezerves. Jaunieši, pateicoties sacensībām Polijas junioru spīdveja čempionātā, progresē un konkurē ar pieaugušajiem par vietu pamatsastāvā. Oļegs Mihailovs ir viens no tiem, kurš nodemonstrēja, kā divu gadu laikā var izcīnīt vietu pamatsastāvā. Turklāt šajā sezonā viņam pietrūka pavisam maz, lai Latvijas čempionātā izcīnītu divas zelta godalgas. Jaunais sportists pastāstīja, ar ko nav bijis apmierināts aizvadītajā sezonā un kā gatavojam jauniem startiem.

- Beidzamajos divos gados tu esi ievērojami progresējis.

- Vēl pirms diviem gadiem bija problēmas iekļūt sastāvā. Vienmēr domāju par to, daudz strādāju – treniņi, tehnikas regulēšana. Rezultātā izcīnīju vietu sastāvā, radās iespēja gūt pieredzi pirmajā līgā – tur ir daudz lielisku spīdvejistu, un varu teikt, ka uzlabojusies arī braukšanas kvalitāte. Aizvadītajā sezonā priecēja tas, ka neesmu izlaidis nevienas kluba sacensības. Kopumā startēju rezultatīvi.

- Kopā ar komandu tu aktīvi piedalījies Polijas junioru līgas turnīrā. Ko tev nozīmē šīs sacensības?

- Var teikt, ka mēs dzīvojām Polijā, notika ļoti daudz sacensību. Pastāvīgi bijām kopā, un tas mūs saliedēja. Mēs tiešām bijām komanda. Eiropas junioru komandu čempionāta finālā izcīnījām bronzu (tas notika divreiz – 2017. un 2018. gadā – aut. piez.). Tas liecina, ka tika paveikts milzīgs darbs. Nedēļas laikā mēs startējām 2-3 sacīkstēs – tā ir lieliska iespēja gūt braukšanas praksi. Vienīgais, kas man nepatika, - saskaņā ar noteikumiem sacensībās atļauts izmantot tikai vienu riepu komplektu. Daudz jautājumu arī par braucienu secību. Var būt trīs starti pēc kārtas, pēc tam visu sacensību laiku – neviena brauciena, tikai pašās beigās. Tāpēc arī rezultāti tik stipri svārstās.

- Cik riepas nepieciešamas vienām sacensībām?

- Viss atkarīgs no treka kvalitātes, pirmās līgas sacensībās es izmantoju 4—5 riepu komplektus. Katrā braucienā dodos ar jaunām riepām. Savukārt junioru līgā viens riepu komplekts paredzēts četriem braucieniem, bet, ja ir ciets treks, jau pēc pirmā starta finišē ar „plikām” riepām. Daudziem sportistiem šī iemesla dēļ riepas pārplīst, bet tādi ir noteikumi.

Riepu pietiek diviem braucieniem. Sākumā brauc uz vienas malas, pēc tam apgriez otrādi un brauc uz otras malas. Tādējādi pēc diviem braucieniem jau esi palicis bez riepām. Plus vēl nevienmērīgi starta grafiks. Tu jau esi divreiz nobraucis un tad dodies uz startu ar „plikām” riepām, savukārt kāds veic tikai pirmo braucienu ar jaunām riepām. Taču dažkārt spīdvejisti uzvar, arī startējot ar nobrauktām riepām.

- Pagājušajā sezonā tu rezultatīvi startēji starptautiskās sacensībās. Vai esi apmierināts ar rezultātu?

- Ir patīkami stāvēt uz goda pjedestāla, bet, ja zini, ka bija iespēja izcīnīt augstāku vietu, jūties sarūgtināts, - tā tas bija Eiropas U19 individuālajā čempionātā. Būtībā man atņēma zeltu. Es teicu, ka saskaršanās nebija, bet to nav iespējams pierādīt, jo stadionā nav nevienas kameras. Runāju ar dāni – savu pretinieku, lūdzu, lai pasaka patiesību, taču viņš to ignorēja. Vienkārši teica, lai gatavojos nākamajam braucienam. Toreiz uz goda pjedestāla liela prieku neizjutu, bet pēc kāda laika sapratu, ka man tomēr ir Eiropas čempionāta bronza.

- Latvijas čempionātā tev bija iespēja uzvarēt gan junioru, gan pieaugušo konkurencē. Kas notika beidzamajos braucienos?

- Bija tāds starta grafiks, ka zaudēju tikai Vadimam Tarasenko, taču viņam bija divi neveiksmīgi braucieni, un Vadims izstājās no cīņas par medaļām. 2017. gadā es biju pirmais junioru turnīrā, tāpēc gribēju šo panākumu atkārtot, bet sanāca tā, ka varēju būt pirmais gan pieaugušo, gan junioru ieskaitē, - biju pavisam tuvu, vajadzēja uzvarēt tikai vienā braucienā.

Izšķirošajā braucienā finišēju otrais, tāpēc bija jāveic papildu brauciens. Taču startā pieskāros lentai un sapratu, ka viss ir zaudēts (O. Mihailovu diskvalificēja šajā braucienā). Sākumā sabēdājos, bet mani nomierināja, sakot, ka šosezon tāpat esmu daudz izdarījis.

Pilnu rakstu lasiet 14. decembra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.