Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi brauc pie pacientiem par brīvu, tāpēc iedzīvotājiem, kuri jūtas slikti, nav jābaidās zvanīt 113, uzsvēra dienesta vadītāja Liene Cipule, 13. decembrī tiekoties ar NMPD Latgales reģiona kolēģiem un presi.
„Cilvēkiem nav jāsatraucas. NMPD pakalpojumi ir un būs par brīvu, jo valstij obligāti jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nav jābaidās zvanīt mums. Dispečers izvērtē katru zvanu, un ja izsaukums patiešām nav pamatots, piemēram, ja cilvēks lūdz ielaist poti, jo ģimenes ārsts vai ārsta palīgs nav pieejams, un ja ir brīva brigāde, tikai tad viņam tiks piedāvāts maksas pakalpojums. Ja cilvēks piekrita maksas pakalpojumam, mēs aizbraucam. Tas nav sods, ka viņš ir izsaucis „ātros”. Maksas pakalpojumi mūsu dienestā jau ir deviņus gadus. Cilvēks var izvēlēties - pirkt vai nepirkt NMPD brigādes pakalpojumu. Tas ir tāpat kā nopirkt maizi. Kāpēc mēs pacēlām maksu šiem nepamatotajiem izsaukumiem? Mēs uzskatām, ka tādus izsaukumus nav jāfinansē no naudas, kas paredzēta dzīvības glābšanai. Cilvēkam, sevišķi pacientiem ar hroniskajām saslimstībām, vispirms būtu jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš pazīst pacientu ļoti labi,” uzsvēra Liene Cipule.
Vaicāta, vai pēc 2019. gada 1. janvāra mainīsies NMPD pakalpojumu kārtība Krievijas pilsoņiem, L. Cipule atbildēja, ka ES un Latvijas nepilsoņi arī nākamgad visus dienesta pakalpojumus apmaksās paši.
Tāpat Liene Cipule atgādināja, ka NMPD mediķiem nav jāsatraucas par algu palielinājumu no nākamā gada janvāra, jo Saeima jau apstiprinājusi šo palielinājumu, savukārt Veselības ministrija meklē naudu.
13. decembrī Saeima ar grozījumiem Ārstniecības likumā atbalstīja iespēju mediķiem strādāt vairāk virsstundu, taču nevarēs pārsniegt vidēji 16 h septiņu dienu periodā.
L. Cipule atzina, ka „ātro” brigāžu mediķus satrauc pagastu ceļu sliktais stāvoklis un to neprecīzais kartējums, tāpat adrešu izmaiņas datu bāzēs, kā arī sabiedriskā transporta nepieejamība laukos. Viņa šos jautājumus bieži aktualizē, tiekoties ar Latvijas pašvaldību savienības pārstāvjiem, jo tā ir pašvaldību atbildība. „Ja nav sabiedriskā transporta, pensionārs nevar nokļūt līdz ģimenes ārstam vai speciālistam, lai pārsietu kāju, nomainītu urīna katetru, saņemtu kārtējo poti utt. Lauku cilvēkam nav šīs alternatīvas saņemt medikamentus, sociālos pakalpojumus, ģimenes ārsta palīdzību turpat dzīvesvietā. Tāpēc viņš sauc palīgā „ātros”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šo nepamatoto izsaukumu procents ir augsts. Mēs nevaram visiem sacīt, ka mēs nebrauksim,” teica L. Cipule.
Runājot par mediķu trūkumu daudzās veselības aprūpes nozarēs, NMPD vadītāja atzina, ka tā ir veselības aprūpes iestādes vadītāja un iestādes īpašnieka - pašvaldības - atbildība. Viņa pauda cerību, ka, pateicoties NMPD un DU aģentūras „ DU Daugavpils medicīnas koledža” sadarbībai, arī turpmāk NMPD Latgales nodaļā netrūks ārsta palīgu.
Tāpat L. Cipule atzinīgi novērtēja NMPD Latgales reģiona vadības un darbinieku darbu, jo viņi izpalīdzēja Rīgas reģionam, kur mediķu trūkuma dēļ ir izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija, gan latviešu vispārējos dziesmusvētkos, gan Latvijas simtgades pasākumos, savukārt dienests viņiem sedz ceļa un viesnīcu izdevumus un maksā Rīgas reģionā noteiktās piemaksas. Latgales reģionā Daugavpilī veiksmīgi realizējas pilotprojekts par ārsta palīgu kā autovadītāju darbu dienas brigādēs, un viņi brauc kvalitatīvi un ātri, teica L. Cipule, un piebilda, ka, samazinot vienu nakts brigādi Latgalē, lai operatīvāk veiktu diennakts izsaukumus, neviens mediķis nav palicis bez darba.
