Vaboles pagasta Kultūras nama direktorei Vijai Pabērzei šis bijis darbīgs gads, aiz muguras valsts simtgades pasākumu jūra, karstie Dziesmu un deju svētki, etnogrāfiskā ansambļa „Vabaļis” jaunā albuma izdošana. Arī gada nogalē vaļoties laika nav – jāgādā, lai Ziemassvētkos Vaboles pagasta jaunākie iedzīvotāji nepaliktu bez saldumiem, bet vecākie – bez tradicionālās Jaungada balles.
Lai gan šis gads patiesi bijis noslogots, strādājot kultūras jomā, reti kad gads aizrit bez kādas jubilejas vai jaunu projektu realizēšanas. „Nākamgad 60 gadus svinēs mūsu jauniešu tautas deju kolektīvs „Aisma”,” V. Pabērze lepojas, ka šis kolektīvs piedalījies visos Dziesmu un Deju svētkos kopš astoņdesmitajiem gadiem, „kad sāku strādāt, dejotājiem vēl nemaz nebija savu tautastērpu.” Kolektīva vadītāju Valentīnu Skrindu viņa min kā piemēru, ka Vabolē sastrādāties nākas ar īpaši enerģiskiem un darbīgiem cilvēkiem. Vija Pabērze Vaboles pagasta kultūras dzīves organizēšanai veltījusi jau 41 gadu.
Latgales „Suitu sievas”
Šobrīd Vaboles pagasta vārdu visplašāk Latvijas mērogā nes etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis” - V. Pabērzes acuraugs. Saņemot Kultūrkapitāla fonda finansējumu, tapuši trīs albumi, sadarbībā ar Skrindu dzimtas muzeju ierakstīti saļmu dziedājumi iekļūstot nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā līdzās, piemēram, „Suitu sievām”. „Tās ir līdzīgas garīgajām dziesmām, bet saļmus dzied mājās, nevis baznīcā,” skaidro V. Pabērze. Nesen ansamblim nomainījies mākslinieciskais vadītājs, tajā pašā laikā sācies darbs pie nākamā albuma veidošanas. Atšķirībā no folkloras ansambļa, etnogrāfiskā kolektīva repertuārs tiek veidots tikai no konkrētajā apkārtnē dziedātām dziesmām un tās visas jādzied no galvas, nošu lapas nedrīkst izmantot.
Ansamblī „Vabaļis” dzied 13 vietējās sievas, daudzām no viņām jau krietni pāri astoņdesmit gadiem. „Mēģinājumi notiek reizi nedēļā, bet ja vajag – varam arī divos koncertos vienā dienā nodziedāt,” V. Pabērze norāda, ka dziedošās sirmgalves uz Kultūras namu vai citu koncerta norises vietu nogādā pagasta busiņā, kā nekā dažas no tām dzīvo vairāku kilometru attālumā no pagasta centra. Ik gadu maijā „Vabaļis” dodas dziedāt pie nomaļajiem pagasta krucifiksiem, līdzīgi Dvēseļu dienā tiek apmeklētas vietējās kapsētas. V. Pabērze apbrīno šīs sievas, norādot, ka viņu bagātība slēpjas nevis banku kontos, bet atmiņās un pūra lādēs. To var manīt nu jau par tradīciju kļuvušo folkloras ansambļu sadziedāšanās pasākumā „Aizgavienī cīmūs braucu…”, tam dalībnieces sagatavo ne tikai dziesmas, bet arī kādu zeķu, galdautu vai dvieļu izstādi. Atklātas arī kādas pavisam unikālas prasmes, piemēram, aitu tauku liešana bietēs, lai iegūtu sveces.
Pilnu rakstu lasiet 18. decembra numurā.
