„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.4 °C
apmācies

Atkritumu dedzināšanas katlumāja „aizbrauca” uz Ventspili

pixabay.com

Ideju par jaunas cietā reģenerētā kurināmā (sadedzināmo atkritumu) katlumājas būvniecību 3. siltumcentrālē tā arī nebija lemts īstenot. Politiķu iebildumi, sabiedriskās apspriešanas negatīvie rezultāti un  projekta realizācijas novilcināšana noveda pie tā, ka 10 miljonu eiro finansējumu saņems nevis Daugavpils, bet Ventspils.

Sīkāku informāciju šajā jautājumā preses konferencē sniedza domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs. Viņš atgādināja, ka „zaļā gaisma” šim projektam tika dota 2017. gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informēja SIA „AADSO” par nepieciešamību ieplānot vietu un nepieciešamos apstākļus. Vēlāk pašvaldība varēja iesaistīties projektā un pilsētai pavērās iespēja saņemt naudu. SIA „AADSO” kapitāla daļu īpašnieku sapulcē tika pieņemts lēmums, ka šī rūpnīca jāpieslēdz siltumtīkliem 3. siltumcentrālē Mendeļejeva ielā 13. Taču pagājušā gada beigās izvērtās debates, vai pilsētai tiešām ir nepieciešama šāda „atkritumu” katlumāja un kur to labāk būvēt.

Pret katlumājas būvniecību iestājās divi politiskie spēki – „Latgales partija” un „Latvijas Krievu savienība”, kuri savāca attiecīgi 2000 un 700 pilsētnieku parakstus. Jāatzīmē, ka „Latgales partijas” pārstāvji aģitēja nevis atteikties no projekta, bet pārcelt objektu uz citu vietu. Arī sabiedriskās apspriešanas rezultāts bija negatīvs.

I. Prelatovs apgalvo, ka analoga projekta līdzekļi novirzīti Ventspilij kavēšanās un sabiedrības dezinformācijas dēļ. Jāatzīmē, ka pilsētas dome apsvēra ideju būvēt katlumāju zonā, kur atrodas   izgāztuves, lai siltumu izmantotu siltumnīcu apsildīšanai. Taču īstais brīdis ir palaists garām. Taču joprojām nav saprotama dažu politiķu reakcija, kuri tagad nezin kāpēc nolēmuši boikotēt celtniecību. SIA „AADSO” pārstāvji būvniecības variantus iepriekš apsvēra nevis vienpersoniski, bet kopā ar pašvaldības deputātiem.

Atgādinām, ka Daugavpilī bija paredzēts uzstādīt divus jaunus katlus, kuru kopējā jauda - 10 megavati, kā arī ierīkot nepieciešamo infrastruktūru. Kopējais plānotais kurināmā patēriņš (sadedzināmie atkritumi) – 25 000 tonnu gadā jeb 50-70 tonnas dienā. Sadegšanas rezultātā gadā tiktu saražoti aptuveni 40-45 tūkstoši MWh siltumenerģijas, ko pārdotu „Daugavpils siltumtīkliem”. Firma „AADSO” vadība brīdināja, ka šī projekta ietvaros sadedzināmie atkritumi tiks rūpīgi atlasīti.

9. janvārī, Daugavpils domes Pilsētbūvniecības un vides komisijas sēdē, atkal tika aktualizēts jautājums par atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību pilsētā, taču nevis Mendeļejeva ielā 13a, bet citā rajonā.

Pilnu rakstu lasiet 11. janvāra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.