Gleznotājai Maijai Bērziņai šis ir dzīves jubilejas gads. Viņa to iekrāso ar personālizstādi „Sudrabainā gaisma”, kuru atklāja 4. janvārī Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī kā pēdējos 5-10 gados tapušu darbu retrospektīvu. Kāpēc izstāde ir Daugavpilī nevis, piemēram, Rīgā, Rēzeknē vai Krāslavā? Māksliniece intervijā uzsver, ka Daugavpils ir krāsainu cilvēku un krāsainu notikumu pilsēta. „Es jau kuru reizi netieku uz Daugavpils teātra izrādēm. Biļetes ir izpirktas. Tātad cilvēki iet uz teātri, apmeklē koncertus. Cenšos būt Daugavpilī bieži. Te dzīvo mani draugi, skolēni, studenti. Te dzīvo jauki cilvēki. Dzīve ir skaista. Tas ir manu gleznu vēstījums,” atzīstas māksliniece.
Paņēmusi zīmuli un baltu zīmēšanas lapu, Maija zīmē izstādes atklāšanas ievadvārdu autores Ingas Gedžūnes portretu, un stāsta, kā caur zīmēšanu un gleznošanu iepazīst otru cilvēku. „Stāsts par portretiem ir ļoti interesants. Kad zīmēju vai uzgleznoju portretu, es saprotu, ka redzu, iepazīstu cilvēkā to, ko viņš neredz, nezina par sevi. Rīgas ielas svētkos Daugavpilī ir īpaša vieta zem laternas, kur gleznoju katru gadu. Un kad portrets ir pabeigts, dzirdu citus sakām, ka tur ir prieks, krāšņums, gaisma,” teic Maija, piebilstot - ja cilvēks kaut ko nesaprot, kas notiek ar pašu vai pasauli, ir jāparunājas ar mākslinieku.
Lai gleznotu, ir vajadzīga gaisotne, turpina māksliniece, uzsverot, ka tādai atmosfērai jābūt gan pie jūras un Daugavas krastā, gan mākslas darbnīcā un cilvēkā, kuru glezno. Izstādē redzama glezna ar Daugavpils skatu, kuru Maija uzgleznojusi, stāvot Daugavas krastā pie siltumcentrāles. Māksliniece norāda, ka tur esot bijusi šī īstā atmosfēra.
Kavējoties atmiņās par pirmajiem soļiem mākslas pasaulē, Maija saka, ka dzimusi gleznainā vietā Salaspilī un, būdama vēl meitēns, esot zīmējusi zivis, tītarus, zirgus (tie ir iemūžināti vairākās gleznās arī izstādē „Sudrabainā gaisma”, iestarpina māksliniece).
„Es kā kārtīgs mākslas cilvēks mācījos toreiz Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā ar izciliem māksliniekiem Helēnu Heinriksoni, Rudīti Dreimani, Birutu Jansoni u.c. Kad es stājos Latvijas Mākslas akadēmijā, man līdzi bija vairāki albumi ar zīmētiem kaķiem un zirgiem. Nejautā, kāpēc šajā izstādē ir daudz gleznu ar zirgiem. Nu taču visiem ir skaidrs, ka man patīk zirgi,” teic Maija.
Pilnu rakstu lasiet 11. janvāra numurā.
