„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. aprīlis
Piektdiena
Fanija, Vēsma
+0.4 °C
nedaudz mākoņains

Tradīciju un sava stila apvienojums

Māksliniece savā darbnīcā Māla mākslas centrā // Foto: Jeļena Čursina

Nellija Dzalba ir Daugavpils keramiķu jaunās paaudzes pārstāve, kura ir populāra ar savu īpatnējo  „podnieka rokrakstu”. Daugavpils Māla mākslas centrā viņa ir visjaunākā keramiķe, aktīvi piedalās dažādās izstādēs un simpozijos ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, kā arī māca šo mākslu bērniem – pasniedz veidošanu Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola.

Īstā vieta

Keramika kļuva par Nellijas galveno nodarbošanos, pateicoties vairākām veiksmīgām sakritībām. Bērnībā viņa apmeklēja Līvānu mākslas skolu, kur no visiem specializētajiem priekšmetiem Nellijai visvairāk patika veidošana. Toreiz pasniedzēja bija Eleonora Pastare, kura tagad ir viņas kolēģe, lietišķās mākslas studijas „Latgale” meistare. „Man jau bērnībā patika viss, kas bija saistīts ar podniecību,” atceras Nellija, „es pat atceros īpašo smaržu telpā, kur notika manas pirmās keramikas stundas.” Savukārt, apgūstot Daugavpils Universitātē vizuālās mākslas skolotājas specialitāti, viņa kā pamatvirzienu izvēlējās nevis gleznošanu un zīmēšanu, bet tieši veidošanu. Apjoms – tas ir keramikas mākslas galvenais kritērijs, kas piesaista mākslinieci. Gan zīmēšanā, gan gleznošanā ir dziļums, gaismas un ēnas, taču tās paliek plaknē, bet keramiku var uzskatīt par 3D mākslu.

Nellija, kura keramikas jomā strādā jau daudzus gadus, stāsta, ka ne reizi nav piedzīvojusi vilšanos, tāpēc to pamest un sākt darīt kaut ko citu nav nācis prātā pat smagos brīžos. „Droši vien, tāpēc, ka tas viss ir dvēselei, tas ir mans aicinājums,” saka keramiķe. Sarežģītāk ir tikai ar izstāžu darbu veidošanu, kad ir jāizdomā kaut kas pilnīgi jauns keramikas tehnikā: „Lai skatītājs skatītos un domātu, kā es to izdarīju.”

Arī darbu Māla mākslas centrā un iespēju pasniegt stundas Saules skolā Nellija uzskata par  veiksmīgu apstākļu sakritību, kas, iespējams, pierāda, ka viņa ir īstajā vietā. Nellija uzskata, ka pedagoģes darbs skolā, lai gan tas prasa daudz laika, lieliski disciplinē, palīdz izveidot savu grafiku arī strādāšanai darbnīcā.

Nellijas Dzalbas keramikas dārgumu lāde

Atskaites „punkti”

Nellija atzīst, ka viņai jau ir izveidojusies sava keramikas darbu veidošanas maniere, no kuras ir visai grūti atkāpties. Keramikas cienītājiem Daugavpilī noteikti ir pazīstams mazu, baltu punktu  ornaments uz piesātinātas melnas krāsas krūzēm, krūkām un bļodām. „Kad vēl tikai sāku domāt par kādu jaunu lietu, ko veidošu, tā jau ir ar punktiem,” smejot saka meistare. Taču tas nebūt nenozīmē, ka keramiķe neeksperimentē un nemeklē jaunas idejas, formas un veidošanos paņēmienus. Viņa ir mēģinājusi ieviest savā darbā virsmas „daudzšķautņu” tehniku vai strādāt ar „balto” mālu, kura izstrādājumi pašlaik ir kļuvuši populāri. Reiz, pakļaujoties modei un redzot, cik labs noiets ir šādai keramikai, viņa izveidoja gadatirgum darbu sēriju. Taču Nellija piedzīvoja vilšanos – cilvēki vēlējās iegādāties tieši meistares tradicionālos tumšos traukus ar „jautriem un elegantiem” baltiem plankumiņiem, bet ažiotāžas ap jauno balto kolekciju nebija. Nellija teic, ka šajā nozarē neko nevar iepriekš paredzēt un nevar pateikt, ka viss ir pakļauts kaut kādām tendencēm vai modei – izvēloties keramiku, cilvēki vadās pēc savas gaumes.

Nellija stāsta, ka, arī eksperimentējot, galarezultātā viņa vienalga atgriežas pie „punktiem”, droši vien, vēl arī tāpēc, ka tie lieliski atsvaidzina klasiskos māla podus. Māksliniece uzsver, ka podniecība ir klasiska māksla, kura nav īpaši mainījusies savā daudzus gadu tūkstošus ilgajā pastāvēšanas laikā. Savukārt māla izstrādājuma tapšanas posmi ir gluži kā maģija. Nellijai vislabāk patīk procesa sākums – darbs pie podnieka ripas, un noslēgums, kad gatavais darbs tiek izņemts no cepļa.

Pilnu rakstu lasiet 11. janvāra numurā.

Pilnus rakstus varat lasīt, abonējot laikraksta e-versiju.