Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 20. februāris
Trešdiena
Smuidra, Smuidris, Vitauts
+3.6 °C
neliels lietus

Bankas atsaka kredītu attālu ciemu dzīvojamo ēku siltināšanai

pixabay.com

Ne visā Latvijā daudzdzīvokļu ēku siltināšana ir bijis veiksmes stāsts. Viļakas novada Upītes ciema iedzīvotāji, mēģinot gūt atbalstu mājas siltināšanai, saņēma kreditēšanas atteikumu no vairākām bankām.

Energoefektivitātes programmas laikā daudzdzīvokļu māju atjaunošanai un siltināšanai Latvijas iedzīvotājiem līdz 2020. gadam pieejams Eiropas Savienības atbalsts 156 miljonu eiro apmērā. Šobrīd no šīs summas iztērēts vien 31 miljons eiro. Siltināt māju lielā siltumenerģijas zuduma dēļ vēlas arī Viļakas novada Upītes ciema iedzīvotāji. Pašiem līdzekļu nepietiek, taču bankās kredītu piešķirt atsaka.

""Swedbank" vispār tikai 50 kilometru maksimāli ap Rīgu to dod visu. "SEB banka" kaut kādās lielākās pilsētās. "Citadelē" pateica, ka reāli mēs nevaram dabūt līdzekļus, jo pēc 20 gadiem te reāli nebūs neviena iedzīvotāja. Ja kāds nenomaksās gadījumā par dzīvokli, tiesas ceļā to atsavinās, bet nevienam tas nebūs vajadzīgs, un viņi zaudēs līdzekļus," teicis Viļakas novada Upītes ciema iedzīvotājs Renārs Kornejs.

Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji par saviem līdzekļiem jau modernizējuši katlumāju – atjauninājuši apkures sistēmu un nomainījuši apkures katlu. Tomēr tas nav problēmas atrisinājums. Ziemā liela vēja laikā dzīvokļu istabās ir vien 15 grādi. "Mazam bērnam tas ir šausmīgs aukstums. Tad mēs lietojām eļļas radiatorus, kas ir šausmīgi liels enerģijas patēriņš. Un tad, kad tev jāmaksā par elektrību, ir 180 eiro, tad tas ir diezgan dārgi," teica Kornejs.

Viļakas novadā nosiltinātas ir tikai divas mājas – Kupravā un Žīguros. Tiesa, tas izdarīts citas atbalsta programmas laikā. Šobrīd pieejamajā energoefektivitātes atbalsta programmā līdz šim atbalsts nav gūts. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs stāsta, ka tā būs arī aktuāla tēma jaunajai valdībai, kas izveidosies. "Lai cilvēki dzīvotu laukos, lai cilvēki dzīvotu Latgalē, ir jābūt, kur dzīvot. Šobrīd dzīvojamais fonds ir ārpus visas kritikas. Pieejama finansējuma pašiem cilvēkiem nav. Mēs nevaram sapņot, ka šeit būs tik daudz cilvēku, kā bija varbūt pirms kara laikā vai arī padomju laikos. Bet cilvēki šeit dzīvos, un mums ir jānodrošina cilvēkiem atbilstoši apstākļi," sacīja Maksimovs.

Kā atzīst „Citadele banka” valdes locekle Santa Purgaile, bankām ir izstrādāti noteikumi, kur viens no būtiskākajiem kritērijiem kredīta piešķiršanā ir konkrētas vietas iedzīvotāju maksātspēja ilgtermiņā. "Protams, ka bankas ir izvērtējušas arī dažādas attālākas vai tuvākas vietas. Tā, ka nav tikai tāpēc, ka tas varbūt ir Latgalē vai Kurzemē, bet arī tepat varbūt Pierīgā. Tajā brīdī, kad jebkurā ciematā sāk parādīties pozitīvi demogrāfijas rādītāji, es domāju – tajā brīdī arī šis jautājums atrisināsies," teica Purgaile.


lsm.lv

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.