Kā nodzīvot simts gadus? Jāzeps un Veronika Strodi Vārkavas novada Rimicānu pagastā ir pārliecināti – ja vien Dievs būs lēmis, tas pa spēkam ikvienam. Jāzeps decembrī nosvinēja 104. dzimšanas dienu, bet Veronika drīz svinēs 90 gadu jubileju.
Jūnijā apritēs 40 gadi, kopš abi uzsāka kopdzīvi. Raitā latgaliešu valodā Veronika stāsta, ka agrā vecumā zaudējusi tēvu, pēcāk arī audžu tēvu, tāpēc ilgi nācās vienai rūpēties par māti, „mīlas dzīvei” laika nepietika. „Vienas ar mammu dzīvojām, gribēja mūsu zemi piesavināties, bet labi, ka neļāvām. Tagad gan labi, mājai ir saimnieks. Gadu daudz, jāžēlo vienam otru,” stāsta Veronika. Tā kā abiem nav bērnu, smagi gājis, risinot problēmu, kam atstāt māju un lauku īpašumus. Sākumā abi turēja gotiņu, cūku, pēdējos gadus gan vairāk nevis savām vajadzībām, bet, lai būtu ar ko pacienāt ciemiņus un ko uzdāvināt radiem pilsētā. Par to pārim paretam iznācis arī strīds – Jāzeps negribēja, lai sieva smagā darbā sagādāto tik vieglprātīgi izdāļā.
Jāzeps bijis vecākais piecu bērnu ģimenē, un tieši viņš nodzīvojis visgarāko mūžu. Arī tuvāko kaimiņu mājas palikušas tukšas. Pirms laulībām ar Veroniku viņš dzīvoja dzimtajās mājās, bet tās vajadzēja dalīt ar māsas ģimeni, tāpēc nebija iebildumu pārcelties uz jaunās sievas tukšo māju ciemata centrā. Tagad viņa dzimtās mājas stāv tukšas, brāļa dēli neturēja solījumu un neapmetās tur uz dzīvi.
Visu rakstu lasiet 22. janvāra numurā.
