„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+13.6 °C
apmācies

Pieņemt vai pretoties? Dienvidlatgales pašvaldību pieeja reformai atšķiras

Jaunizveidotā valdība apņēmusies administratīvi teritoriālo reformu īstenot līdz 2021. gadam, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas notiktu jaunā realitātē. Cik šādai realitātei gatavas pašvaldības, „Latgales Laiks” jautāja Dienvidlatgales pašvaldību vadītājiem. 

Apņemšanās īstenot jaunu administratīvi teritoriālo reformu bija viens no retajiem uzdevumiem, par ko vairākām šobrīd valdību veidojošajām partijām izdevās vienoties jau pirmajā valdības veidošanas mēnesī. Arī šobrīd nav zudis entuziasms to akcentēt, jaunā MK vadītājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pašvaldību reformu iekļāvis savu prioritāšu topā. Ko tieši nozīmēs reforma -- par to gan vēl esot jādiskutē.

Šo diskusiju vadība uzticēta partijai „Attīstībai/Par!”, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra amatam izvēlējusies bijušo Rīgas domes deputātu Juri Pūci. Vēl pirms valdības apstiprināšanas viņš intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka reģionālajai reformai jānotiek, lai izveidotu ekonomiski pamatotas pašvaldības. Runāts par attīstības centriem, par pamatu ņemot veco sistēmu -- rajonu centrus. Jāatzīmē, ka viņa pārstāvētā partija vēl pirms vēlēšanām izteicās, ka pašvaldību skaitu vajadzētu samazināt pat trīs reizes. Savukārt partijas pirmsvēlēšanu solījumi atbalsojas valdības deklarācijas darbos – rūpīgāk pārraudzīt pašvaldības.

Un tieši par pašvaldību uzraudzības stingrību, nevis pašvaldību reformas plānošanu, vairāk noraizējusies arī Latvijas Pašvaldību savienība. Paziņojumā medijiem LPS to tulkojusi kā valdības vēlmi iejaukties pašvaldības autonomajās funkcijās. Tāpat viņi aicina sākumā izvērtēt 2009. gadā veikto reformu un novērtēt jau šobrīd izveidotās pašvaldību sadarbības formas, lai gan arī iepriekšējā VARAM vadītāja, Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) plānus par 16 apriņķiem vai 30 attīstības centriem viņš kritizēja.

Visu rakstu lasiet 5. februāra numurā.