Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 20. februāris
Trešdiena
Smuidra, Smuidris, Vitauts
+3.6 °C
neliels lietus

„Lūdzu, neapsmej un nedusmojies uz mani"

Tā skan biedrības „Autisma atbalsta punkts Rēzeknē” devīze. Jau septiņus gadus organizācija palīdz vietējiem vecākiem un viņu bērniem ar sarežģīto diagnozi, aizstāv un cīnās par viņu tiesībām. Biedrības dibināšanā piedalījās arī Šilinu ģimene, kura pirms desmit gadiem palika vienatnē ar diagnozi „autisms”. Un arī tagad viņi aktīvi piedalās organizācijas darbā.

Markusam uzstādīja diagnozi triju gadu vecumā. Sandra Šilina stāsta, ka viss bija tāpat kā citiem tamlīdzīgā situācijā, -- psihologs nosūtīja uz izmeklēšanu pie speciālistiem Gaiļezera slimnīcā, tur diagnoze tika apstiprināta, un viss. „Nevienam nekad pēc tam netika nozīmēts ārstēšanas kurss, rehabilitācijas programma utt.,” saka Sandra. Viņa stāsta, ka viss gulstas tikai uz vecāku pleciem, kurus jau tāpat ir piemeklējusi nelaime, turklāt viņi ir pilnīgi bezspēcīgi un neaizsargāti gan sociālā, gan sadzīviskā ziņā. Daudzi nezina, ka darīt un kur vērsties, -- bērnudārzā mazuli nepieņem, viņam neder ne parastā, ne, vairākumā gadījumu, arī specializētā skola.

Šilinu ģimene stāsta, ka pašlaik vezums ir izkustējies no vietas, Latvijā šī tēma tiek aktualizēta un apspriesta. Pateicoties Eiropas projektiem, piemēram, deinstitucionalizācijas projektam, bērniem – autistiem radušās kaut nelielas iespējas iziet vairākas rehabilitācijas procedūras, piedalīties nodarbībās utt. Šiļini stāsta, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā nekā tamlīdzīga nebija. Un šī ģimene, tāpat kā daudzas citas, savu problēmu risināja patstāvīgi, -- lasīja publikācijas par diagnozi, meklēja jebkādu informāciju un veidus, kā palīdzēt savam bērnam. Sandrai, kurai ir pedagoģiskā izglītība, apmeklēja visdažādākos kursus un seminārus. „Toreiz galvenā problēma bija tā, ka tie visi bija tikai vārdi, teorija,” viņa saka, „praktisku risinājumu neviens nespēja piedāvāt.” Nepieciešamo informāciju un praktisku palīdzību ģimenei sniedza Līga Bērziņa, kura jau desmit gadus vada Latvijas Autisma apvienību. S. Šilina saka, ka tolaik viņa bieži brauca uz Rīgu, jo tikai tā, pa mazumiņam, varēja savākt nepieciešamo informāciju un iemācīties kaut ko noderīgu, lai palīdzētu savam bērnam.

Vairāk lasiet 8. februāra numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.