Kamēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrija vēl tikai kaļ plānus, kad uzsākt pārrunas ar pašvaldību vadītājiem, diskusijas reģionos jau sākušās. 7. martā no privātā sektora jeb uzņēmēju skatu punkta uz paveicamo, turpinot Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), aicināja paraudzīties Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), pulcējot Latgales pašvaldību pārstāvjus Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
Iepriekš kameras pārstāvji viesojušies arī citviet Latvijā, uzklausot citu reģionu pašvaldību vadītāju viedokli. Līdz ar to izvirzīti mērķi, kas ATR būtu jāsekmē: pašvaldībām pašām jāspēj piesaistīt investīcijas, to izmaksām jākļūst efektīvākām, jāpaplašinās rīcības brīvībai biznesa atbalstam un jāsamazinās motivācijai pašām nodarboties ar komercdarbību. Jāatzīmē, ka ne visam no minētā Latgales pašvaldību pārstāvji bija gatavi piekrist. Izteikties par ATR ietekmi uz Latgales reģionu diskusijas sākumā bija aicināti arī VARAM pārstāvji no Pašvaldību departamenta un Reģionālās politikas departamenta.
Šodien, 12. martā, Ministru kabineta sēdē paredzēts skatīt pirmo VARAM piedāvājumu pašvaldību reformu kontekstā – virzīt skatīšanai Saeimā Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likumu. Tas paredz ministrijai izstrādāt jaunu administratīvo teritoriju plānu un kārtību, kā tās izveidot līdz šī gada 1. decembrim. Savukārt līdz 2020. gadam jātiek skaidrībā, vai ir nepieciešams veidot otrā līmeņa administratīvi teritoriālās vienības – apriņķus. Jāatgādina, ka Latvijā šobrīd ir viena līmeņa pašvaldības, bet līdz 2009. gadam pastāvēja divu līmeņu pašvaldības – 26 rajonu pašvaldības un 522 vietējās pašvaldības (tai skaitā 424 pagastu pašvaldības).
VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šulcs atklāja, ka ministrija kā galveno ATR izaicinājumu pagaidām izvirza to, ka pilsētām ar to lauku teritorijām būtu jādarbojas vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā. Tas paredz veidot vienotu pakalpojumu, iestāžu tīklu un veidot kopīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļu kopumu. Pēc šāda modeļa „sava pilsēta jāmeklē” tiem novadiem, kam tādu nav. Latgalē tādi ir astoņi -- Daugavpils, Rēzeknes, Aglonas, Vārkavas, Riebiņu, Baltinavas, Ciblas un Rugāju novads.
Visu rakstu lasiet 12. marta numurā.
