„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+5.2 °C
apmācies

Kritēriju dēļ skolas var zaudēt ģimnāzijas statusu

Krāslavas Valsts ģimnāzija un Viļakas Valsts ģimnāzija var zaudēt ģimnāzijas statusu, jo mācību kvalitātes kritēriji jau otro gadu neatbilst prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos.   

Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns atzīst, ka, ļaujot mācīties visiem bērniem bez stingras atlases, cieš talantīgie bērni un izglītības kvalitāte kopumā. „Ministrijas vēstule jau bija pirms Latvijas simtgades 2018. gadā, bet tikai tagad tā tiek celta gaismā. Proti, vienu kritēriju -- ģimnāzijā jāmācās 120 skolēniem -- mēs pildām gadu no gada (šogad mācās 121 bērns), taču mācību kvalitātes kritērijam -- 10% virs vidējā līmeņa valstī -- mēs netiekam līdzi jau divus gadus. Beidzamajos gados mēs neveicam skolēnu atlasi un ļaujam mācīties visiem bērniem. Pieļauju, ka mums šogad vajadzētu atskaitīt no skolas dažus audzēkņus, un ģimnāzija sasniegtu vajadzīgo procentu. Viņi noteikti nokārtos eksāmenus varbūt uz 20--30%. Taču neceļas roka darīt to mācību gada vidū. Ģimnāzija var lepoties ar ļoti talantīgiem, gudriem bērniem. Viens ģimnāzists, nepabeidzis skolu, jau saņēmis trīs augstskolu uzaicinājumus studēt par brīvu. Mēs katru gadu uzvaram vairākās valsts olimpiādēs. Bērni var mācīties spāņu, ķīniešu, latgaliešu valodu. Ģimnāzija ir tradīciju kopēja, piemēram, pateicoties mūsu skolai, Lāčplēša dienas lāpu gājiens ir kļuvis par novada pasākumu,” saka direktors.

Vaicāts, ko krāslavieži zaudēs, ja nebūs ģimnāzijas, J. Tukāns skaidro, ka skola saņems vismaz piecas reizes mazāku finansējumu infrastruktūras uzlabošanai un zaudēs prestižu. Tāpat tā vairs nebūs metodiskā centra, kurš katru gadu saņem 6000 eiro Dagdas un Krāslavas novada skolotāju tālākizglītošanai. Ja tomēr skola saglabās ģimnāzijas statusu, tā varētu kļūt par vienīgo vidējās izglītības iestādi Krāslavas novadā, un, kā prognozē J. Tukāns, nāks klāt citu skolu audzēkņi, kas stiprinās skolas pozīciju.   

„Šodien jāmainās visiem -- skolotājiem, skolēniem, arī direktoram, tikai tad izdosies izpildīt MK kritērijus, un krāslavieši var pacelt izglītības latiņu,” uzsvēra J. Tukāns.

Visu rakstu lasiet 12. marta numurā.