Piektdien, 22. martā, vizītē uz Latgali devās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Sludinot valdības deklarācijā pausto apņemšanos veicināt lauksaimnieku kooperēšanos un uzsverot šogad gaidāmo diskusiju svarīgumu nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda kontekstā, ministrs atklāja arī savas kā konkrēta politiskā spēka pārstāvja prioritātes – priekšroka tiks dota tiem lauksaimniekiem, kas piesaistīs investīcijas darba procesa automatizācijai, nevis viesstrādnieku algošanai.
Ministra vizīte sākās Rēzeknes novada Pērtniekos, kur SIA „Vlakon” nodarbojas ar zivju audzēšanu un pārstrādi. Šī uzņēmuma pārstāvis izvirza divus galvenos izaicinājumus akvakultūras attīstīšanai Latvijā – izglītotu speciālistu piesaiste un spēja dibināt kooperācijas. To, tiekoties ar preses pārstāvjiem Rēzeknē, uzsvēra arī zemkopības ministrs, kā veiksmīgu piemēru minot kooperatīvu „Latraps”. Apņemšanās stiprināt kooperāciju dažādās lauksaimniecības nozarēs fiksēta arī valdības deklarācijā. „Latvijas lauksaimnieki patiesībā nekonkurē cits ar citu, bet gan ar citiem Baltijas, Eiropas lauksaimniekiem, tāpēc jādomā šādā mērogā,” sacīja K. Gerhards.
Lauksaimnieku realitāte Latgalē tomēr ir cieši saistīta ar kopējo lauksaimniecības politiku Eiropā, par apliecinājumu tam neviļus kalpo pagājušās nedēļas ministra darba plāns – piektdien vizīte Latgalē, bet pirmdien -- viesošanās Briselē. Tur šobrīd gatavojas sadalīt nākamā plānošanas perioda prioritātes, par ko gan galavārds būs jāsaka tam Eiroparlamenta sasaukumam, kurš pēc 25. maija vēlēšanām uz pirmo plenārsēdi sanāks tikai vasarā. “Jādara viss, lai mūsu lauksaimnieki tiktu nostādīti vienādā situācijā ar Eiropas lauksaimniekiem. Protams, neesam apmierināti ar šībrīža situāciju,” teica K. Gerhards.
Viņš solīja turpināt arī reģionalizācijas politiku -- tā paredz lielāku atbalstu reģioniem, kas dažādu ģeogrāfisko apstākļu dēļ lauksaimniecībā atrodas neizdevīgā situācijā. Latgalē tas, pirmkārt, ir lielais attālums līdz ostām, otrkārt, daudz neauglīgāka augsne nekā citos reģionos. „70% investīciju ir aizgājuši tieši Latgales lauksaimniekiem, kas apstrādā 80% zemes,” ministrs kā piemēru min maksājumus par nelabvēlīgu lauksaimniecības apgabalu apsaimniekošanu, uz ko Latgales lauksaimnieki, cerams, varēs pretendēt arī turpmāk. Tāpat par atbalstu nākamajā plānošanas periodā mazāk būtu jāuztraucas bioloģiskajām saimniecībām, jo kā viena no tematiskajām prioritātēm tajā būs vides un klimata pārmaiņu problēma.
Visu rakstu lasiet 26. marta numurā.
