„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+11.8 °C
apmācies

Dzimusi Sibīrijā RU

Tamāra Trutjko  piedzima Omskas apgabala Sargatskas rajona sovhozā Nr. 46. 1949. gada 25. martā uz turieni no Maļinovas pagasta deportēja viņas tēvu Viktoru Kuzminu ar viņa vecākiem un māsu.

Kuzminu ģimene, tāpat kā vairums izsūtīto, Latvijā nodarbojās ar lauksaimniecību. Tēvs un vecāmāte stāstīja, ka strādājuši daudz – Maļinovas pagastā kopa 29 hektārus zemes, saimniecībā bija zirga labības pļaujmašīna. Apkaimē atcerējās arī Tamāras vecotēvu, jo viņš prata precīzi noteikt vietu, kur jārok aka.

Tamāra piedzima 1951. gadā, tāpēc par savas ģimenes izsūtīšanu zina vien tik daudz, cik pastāstījusi vecāmāte un tēvs. Pulksten četros no rīta viņus pamodināja klauvējieni pie durvīm. „Visus izveda no rīta, cilvēkiem, kuri tikko bija pamodušies, neļāva par atjēgties,” tuvinieku atmiņas stāsta Tamāra, „ātri nolasīja pavēli – spriedumu, pateica taisīties, neļāva neko ņemt līdzi.” Lai gan dažkārt steigā paķertās mantas glāba dzīvību. Vācot represēto stāstus, Tamāra tikās ar sievieti, kura Sibīrijā paēdināja ģimeni, šujot drēbes visai apkaimei. Bija gadījies lādzīgs sargkareivis, kurš, ieraudzījis šujmašīnu, teica: „Ņem līdzi, noderēs.” Taču vairākumam neļāva neko paņemt līdzi, bet daži pat nemēģināja to darīt, jo domāja, ka viņus ved uz nošaušanu.

Nedēļa smagajā ceļā uz Sibīriju – tas ir vēl viens stāsts par pazemojumiem un ciešanām, ko Tamāra pavēstīja tuvinieki. Vilcienam apstājoties, tualetes vietā bija sliedes, -- gan vīriešiem, gan sievietēm vienlaikus, zem automātu stobriem, bija jāizmanto iespēja nokārtot dabiskās vajadzības. Savukārt bads un slimības šī „ceļojuma” laikā paņēma daudzu cilvēku dzīvību vēl pirms galamērķa sasniegšanas.

Visu rakstu lasiet 2. aprīļa numurā.