„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+10.2 °C
apmācies

Preiļu pils pamazām atgūst grāfu laika šarmu RU

Par to, ka Preiļu pils atdzimšanas jautājumā noticis progress, šaubu nav – ēku klāj sārts skārda jumts, fasāde atguvusi gludas formas, tukšās logu ailes būvnieki pamazām aizpilda ar zaļgani rūtotiem logiem. Kamēr no ārpuses ēka, kuras rekonstrukcijā pēdējo trīs gadu laikā ieguldīts vismaz miljons eiro, pamazām sāk iegūt pievilcīgu izskatu, iekšpusē gan lielākoties vēl nekas neliecina par to, ka šeit tuvākajā laikā varētu rīkot izstādes vai izmitināt viesus.

Dienā, kad „Latgales Laiks” viesojās Preiļu pilī, būvobjektā valdīja steiga – gaidāma kārtējā uzraugošo institūciju sapulce. Borhu dzimtas pils rekonstrukcija norit stingrā uzraudzībā, kā nekā tas ir valsts nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis. Tagadējo kungu māju sāka celt 19. gadsimta sākumā, bet gadsimta otrajā pusē to pārbūvēja gotiskā stilā. Mūsdienās pili var dēvēt par eklektikas arhitektūras virziena paraugu. Uz to, kur saskatāmi klasicisma, kur romānikas, kur gotikas stila elementi, norāda uzņēmuma „Preiļu celtnieks” komercdirektors Egīls Stikāns. Pils centrālā taisnstūra daļa apaudzēta ar vairākām piebūvēm, torņiem, smailās apdares formas – tas viss rada noslēpumaini gotiskās noskaņas. Tomēr, sperot soli pāri slieksnim, grāfu laikmeta šarms pazūd.

Preiļu pils pirmajā stāvā grīdas nav – arī betona pamatne nav izdangāta tikai dažās vietās. Sienas dažviet vēl klāj drūpošs apmetums, zem tā redzama ķieģeļu siena. Uz tās -- krāsojumi, turklāt lielākoties tie ir nevis grafiti zīmējumi, bet dažādi necenzēti  uzraksti, kas radušies laikā, kad vēl pils stāvēja neuzraudzīta.

Celtnieki iekšpusē izbūvējuši trīs metāla konstrukcijas, gar vienu no tām pa kāpnēm uzkāpjam otrajā stāvā, kur paveras nosacīti labāks skats, šeit jau daļēji ielikti logi. „Kā zināms – ēku būvē no pamatiem uz augšu. Pili mums nācās sākt atjaunot ačgārni – sākām ar jumtu,” stāsta E. Stikāns, „vēl 2017. gadā ēku sedza deviņdesmito gadu beigās uz neatbilstošām konstrukcijām uzklāts šīfera jumts. Daudz kur tas bija ielūzis un ēkā tecēja ūdens. Taisnstūra tornī jumts bija viskritiskākajā stāvoklī. Demontējām jumtu un atklājās jaunas problēmas, tāpēc projektā daudz ko nācās mainīt.”

Visu rakstu lasiet 5. aprīļa numurā.