Kaķu mājiņas, kuras uzmeistarojuši cilvēki, Daugavpilī var ieraudzīt reti kur. Kaķis nav suns, un pēc savas dabas dzīvošanu būdā tas neatzīst, tomēr namiņos ir daudz labāk nekā pagrabos vai bēniņos, vai, sliktākajā gadījumā, uz ielas. Daudzi iedzīvotāji atbalsta šāda veida rūpes par bezpajumtes kaķiem, taču ir arī tādi, kas iebilst.
Ne jau vienmēr ir iespēja ielas kaķi nogādāt dzīvnieku patversmē, tāpēc daži pilsētnieki sākuši meistarot četrkājainajiem pūkaiņiem namiņus vai arī ierīkot speciālas vietas, lai dzīvniekiem būtu, kur gulēt un paēst.
Pirms vairākiem gadiem Esplanādē, pie kinoteātra „Renesanse”, dzīvoja Eleonora, kura nu jau aizgājusi viņsaulē. Vientuļā sieviete, kurai nebija ne radu, nedz arī pilnvērtīgas komunikācijas ar cilvēkiem, kompensēja to, rūpējoties par kaķiem. Netālu no mājas pensionāre uzmeistaroja kaķu namiņu, regulāri nesa barību. Dažkārt kaķu barība tika novietota pie ieejas kāpņu telpā. Siltā laikā barība bojājās, ap to bariem lidinājās kukaiņi, bet smaka izplatījās pa visu pagalmu. Kaimiņos tas izraisīja sašutumu, kuri mājas vecākās vadībā burtiski uzsāka cīņu pret neaizsargāto Eleonoru. Varēja saprast mierīgu, prātīgo sirmgalvi, kura vairākus gadu desmitus bija veltījusi medmāsas profesijai, taču nedrīkstēja ignorēt citus mājas iedzīvotājus, kuros kaimiņienes pašdarbība izraisīja sašutumu. Jāpiebilst, ka toreiz konfliktu ar preses palīdzību izdevās atrisināt.
Savukārt cietoksnī, pie Mihaila vārtiem, kāds labestīgs cilvēks uzbūvējis kaķenei Musjai īstu māju. Trīskrāsainajai skaistulei mājoklis tik ļoti iepatikās, ka mince gandrīz negāja no tā laukā. Cilvēki baroja kaķeni, pie viņas namiņa vienmēr stāvēja trauki ar barību. Taču jo īpaši Musju aprūpēja kāda vecāka gadagājuma cietokšņa iedzīvotāja, kura par savu naudu baroja duci vietējo kaķu. Viņa katru dienu, stingri noteiktā laikā, apstaigāja barošanas vietas un, priecīgu murrātāju ielenkta, nolika barību. Ar laiku Musja kļuva populāra, un tūristi, apmeklējot citadeli, pirmām kārtām pievērsa uzmanību kaķenei, un tikai pēc tam devās aplūkot neieņemamos cietokšņa bastionus un sienas.
Līdzcietīgā barotāja nu jau kādu laiku nav redzēta. Pazudusi arī Musja. Mājiņa stāv tukša, bet citi bezpajumtes kaķi nevēlas tajā apmesties. Skumjš stāsts…
Visu rakstu lasiet 5. aprīļa numurā.
Komentāri