Daudzviet Latvijā ārstniecības iestādēs sāk pietrūkt medicīnas māsu, tostarp arī Latgalē. Ja Daugavpils reģionālajā slimnīcā māsu trūkumu pagaidām neizjūt, tad Krāslavas slimnīcā šī problēma jau ir gana aktuāla.
Lai arī reģionā izglītības iestādēs gatavo medicīnas māsas, jaunie speciālisti ne vienmēr paliek uz vietas strādāt savā profesijā. Kā viens no iemesliem tiek minēts zemais atalgojums, taču tā nav vienīgā problēma.
Preiļu slimnīcas pārstāve, ārste Viktorija Šmukste, atzīst, ka situācija ar medicīnas māsām Preiļu slimnīcā nav kritiska, taču jauni speciālisti tiek aicināti darbā. Darbinieku sastāvs slimnīcā noveco. Patlaban medicīnas māsu vidējais vecums slimnīcā ir ap 50 gadiem un problēmas rodas pēkšņi, kad, piemēram, vienlaicīgi saslimst vairākas medmāsas.
Ārste uzskata, ka medmāsu Latvijā sācis aptrūkties zemā atalgojuma dēļ, jo ilgu laiku medmāsu darba atalgojums bijis tikai nedaudz augstāks par minimālo algu. Turklāt, lai veiktu šo darbu, daudz kas ir jāiemācās un jāzina. Arī jaunajām medmāsām ir vajadzīgs laiks, lai iepraktizētos un kļūtu, piemēram, par pilnvērtīgu operāciju māsu.
Atalgojuma paaugstināšana medicīnas māsām ir devusi rezultātu -- cilvēki nozarē pamazām sāk atgriezties, -- no veikaliem, citām darbavietām un pat ārzemēm.
Viens no veidiem, kā risināt kadru trūkuma problēmu medicīnā, pēc V. Šmukstes domām, ir sadales sistēmas atjaunošana. Līdzšinējā pieeja ar runām par jauno speciālistu cilvēktiesībām nozarē ir radījusi haosu, kura rezultātā nopietni tiek aizskartas to cilvēku tiesības, kas maksā nodokļus, par kuriem tiek izglītoti jaunie speciālisti, kuri pēc tam nesniedz pakalpojumus šiem nodokļu maksātājiem.
Par šo tēmu Slimnīcu biedrībā sāka diskutēt jau pirms desmit gadiem. Cita lieta, ja cilvēks ir ieguvis izglītību par saviem līdzekļiem. Šādā gadījumā viņam noteikti ir jābūt izvēles iespējām.
Visu rakstu lasiet 9. aprīļa numurā.
