Daugavpilī dzīvo liels skaits putnu, taču ikdienas steigā mēs tos īpaši neievērojam. Pilsētas iedzīvotāji pievērš uzmanību galvenokārt tiem putniem, kuri kaut kādā veidā ietekmē viņu dzīvi, precīzāk – tās kvalitāti.
Daugavpils ir piemērota vieta lielām putnu populācijām. Daba, upe, daudzie ezeri un citas ūdenstilpes rada putniem labvēlīgus apstākļus. Turklāt apmesties pilsētās tos vilina arī t.s. „barības bāze” – daudzās atkritumu urnas, konteineri un izgāztuves. „Pateicoties” tam, pilsētās pieaug kaiju, kovārņu, baložu un citu putnu skaits. Latvijas Dabas muzeja Ornitoloģijas nodaļas vadītājs Dmitrijs Boiko atzīmē, ka tieši cilvēku radīto atkritumu dēļ dažas putnu sugas gandrīz pilnībā pārcēlušās uz dzīvi pilsētā (piemēram, vārnas).
Dmitrijs Boiko atzīmē, ka putnu dzīvošana līdzās cilvēkiem ir laba simbioze, kas spārnotajiem kaimiņiem nodrošina barību un iespēju izdzīvot. Savukārt šīs simbiozes mīnusi, kuri traucē cilvēkiem, ir „klekši” uz mašīnām, asfalta vai apģērba, putnu klaigas, „ņemšanās” pie atkritumu urnām un konteineriem utt. Tie, kam putni netraucē un kuri ne reizi nav saskārušies ar viņu līdzāspastāvēšanas „augļiem”, labprāt runā par mīlestību pret visu dzīvo. Savukārt tiem, kam ir negatīva pieredze, prāts nenesas uz šādām domām. Savukārt ornitologi aicina meklēt kompromisu attiecībās ar putniem. „Dažas ar putniem saistītas problēmas iedzīvotājiem un pašvaldībām jārisina kopīgi, turklāt neiznīcinot putnus,” saka D. Boiko.
Ornitoloģija nenodarbojas atsevišķi ar pilsētas putnu pētīšanu, kā arī to populācija pilsētā netiek kontrolēta. D. Boiko stāsta, ka šajā jomā ir daži pētījumi, taču dziļākai un nopietnākai šīs jomas izpētei, kā vienmēr, nav naudas. Dažas putnu sugas tiek pētītas vien pēc dažu pašvaldību vēlēšanās un pasūtījuma. Jāpiebilst, ka Latvijas pilsētās, tostarp Daugavpilī, pašlaik vērojama cita tendence. Ievērojami sarucis mazo, piemēram, zvirbuļveidīgo kārtas putnu skaits. Tas noticis daudzu faktoru iespaidā (zemu nopļauti zālieni un stipri apgriezti krūmi, nozāģēti koki utt.). Sīkie putni šādā vidē kļūst par vieglu medījumu plēsīgajiem putniem vai kaķiem. Savukārt smalkajā zālē samazinās dažādu kukaiņu skaits, ar kuriem barojas putni, tostarp arī kaijas un vārnas. Un tās, savukārt, meklē barību pie atkritumu konteineriem un urnām.
Visu rakstu lasiet 12. aprīļa numurā.
