Gada sākumā izveidotās valdības solījumam īstenot administratīvi teritoriālo reformu iezīmējušās pirmās kontūras -- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskojusi karti, kas liecina par plānu 119 pašvaldības apvienot 35 vienībās. 21 Latgales reģiona pašvaldība šajā kartē apvienota, to vietā veidojot septiņas – ap Daugavpili, Rēzekni, Krāslavu, Preiļiem, Ludzu, Balviem un Līvāniem.
Kartē atzīmēts arī aptuvenais iedzīvotāju skaits jaunajās teritoriālajās vienībās. Dati liecina, ka Daugavpils pašvaldība šajā ziņā būtu otra lielākā pašvaldība Latvijā ar vairāk nekā 110 tūkstošiem iedzīvotāju. Vienlaikus tad Latgalē būtu meklējama arī iedzīvotāju skaita ziņā mazākā pašvaldība – tagadējā Līvānu novadā, ko nav paredzēts apvienot ne ar vienu citu pašvaldību, dzīvo aptuveni 12 tūkstoši iedzīvotāju. Izņemot Līvānu novadu, līdzšinējās administratīvās robežas saglabās Rīga un Jūrmala, kā arī Alūksnes un Gulbenes novads.
No iedzīvotāju skaita izriet arī citi VARAM noteiktie administratīvo teritoriju izveides kritēriji. Viens no atskaites punktiem ir izglītības iestādes – katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai. Uzsvars likts arī uz pašvaldības spējām veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt investīcijas. Taču, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ministrijas piedāvājums apvienot pašvaldības lielākos novados balstās uz piedāvājumu koncentrēties lielākoties ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centriem (izņemot Pierīgu).
Kritērijs un reizē arī uzdevums pašvaldībām būs nodrošināt tādu ceļu infrastruktūru, kas būs piemērota nokļūšanai šajos administratīvajos centros. Reforma paredz atsacīties no republikas pilsētu pašvaldībām (izņemot Rīgu un Jūrmalu) – tām būs jāuzņemas atbildība par apkārtējām lauku teritorijām. Tas nozīmē, ka no Rēzeknes tiktu pārvaldīta Rēzeknes un Viļānu novada teritorija, bet no Daugavpils – Daugavpils un Ilūkstes novada teritorija. Tāpat ministrija atzīst, ka reformas rezultātā pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu varētu samazināt no 1614 līdz 686, tātad -- vairāk nekā divas reizes.
Uz pirmo piedāvātās kartes apspriešanu VARAM aicināja 10. aprīlī. Tajā pulcējās arī pašvaldību pārstāji, kas pauda bažas par notiekošā demokrātiskumu. Ministrija sola doties uz reģioniem, lai uzklausītu vietvaru un iedzīvotāju viedokļus, bet līdz septembrim vai oktobrim tos apkopot. Tad VARAM sagatavos jaunu piedāvājumu reformai un skatīšanai valdībai un decembrī iesniegs Saeimai. Mērķis ir reformas likumprojektu pieņemt gadu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kam jānotiek 2021. gada jūnijā.
