Dzirdot par kāda tuvinieka nāvi, droši vien sev jautājam: „Kāpēc cilvēki mirst? Kāpēc bieži mirst gados jaunie? Vai tiešām nevar uzvarēt nāvi?” Diemžēl dzīve virs zemes agri vai vēlu noslēgsies. Tomēr reiz vēstures gaitā nāve tika uzvarēta. Kristus ir uzvarējis nāvi, augšāmceļoties no kapa. Pateicoties Viņam, nāve vairs nav cilvēka dzīves beigas, tā ir kā durvis jaunai dzīves realitātei.
Katru gadu kristieši ar lielu dedzību svin Kristus Pashu, jo tas ir pats svarīgākais notikums visā liturģiskajā gadā. Pashas svinēšana nav tikai pagātnes notikumu atcere, bet gan šo notikumu aktualizācija, kas spēj pārveidot un svētdarīt mūsu dzīvi. Lai Lieldienu svinības nebūtu garlaicīgas un nesaprotamas, mums būtu vismaz nedaudz jāiepazīstas ar šo Trīs vissvētāko dienu liturģisko norisi.
Lielās ceturtdienas rīts
Šajā dienā mēs svinam Euharistijas un Priesterības iedibināšanu. Šie sakramenti ir cieši saistīti, jo nav Euharistijas bez priesterības. Katras diecēzes bīskaps kopā ar saviem priesteriem svin Hrizmas svētīšanas Misi, kuras laikā tiek svētītas katehumēnu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas. Lielās ceturtdienas dievkalpojuma laikā garīdznieki atjauno savus priesterības svētsolījumus, lai spētu vēl pilnīgāk sekot Kristum un nesavtīgāk kalpot cilvēkiem. Šajā dienā Baznīca aicina ticīgos lūgties par saviem draudžu ganiem un priesteriem.
Lielās ceturtdienas vakars
Šīs dienas vakarā visos dievnamos tiek svinēta Kunga Pēdējo vakariņu piemiņas Mise. Pirms dievkalpojuma tabernakuls ir tukšs. Tā ir diena, kurā pats Jēzus svinēja pirmo Euharistiju un pavēlēja saviem mācekļiem atkārtot to Viņa piemiņai (sal. Lk 22, 19-20) Slavas himnas „Gods Dievam augstumos” laikā dievnamā skan zvani. Svinīgie zvani un arī ērģeles netiek izmantotas līdz Lieldienu vigīlijas dievkalpojuma himnas „Gloria” sākumam.
Svētās Mises laikā tiek atkārtots kāju mazgāšanas žests, par kuru lasām Jāņa evanģēlijā. Jēzus, mazgājot apustuļiem kājas, atklāja savu bezgalīgo mīlestību un deva viņiem jaunu mīlestības bausli. Šajā Svētajā Misē tiek izlaists nobeigums, jo šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu vigīlijai, kas parasti notiek sestdienas vakarā. Pēc Svētās Komūnijas seko pateicības lūgšana, pēc kuras Vissvētākais Sakraments tiek pārnests uz sānu altāri. Pēc dievkalpojuma centrālais altāris paliek neapsegts un tabernakuls ir tukšs. Ticīgie tiek aicināti palikt pielūgsmē Vissvētākā Sakramenta priekšā pie sānu altāra un vienoties ar Jēzu Viņa ciešanu apcerē, pārdomājot tās, sākot no notikumiem Ģetzemanes dārzā.
Lielās ceturtdienas būtība ir saistīta ar tuvākmīlestību un piedošanu, jo nav mīlestības bez piedošanas, tāpat kā nav piedošanas bez mīlestības. Piedot ir grūti, bet dzīvot bez piedošanas ir daudz grūtāk. Garīgās dzīves skolotāji apliecina, ka piedošanai ir divkārša svētība: Dievs svētī to, kas piedevis, un arī to, kas šo piedošanu saņēmis. Šajā dienā būtu vēlams pašam sev pavaicāt, kādas ir manas attiecības ar vecākiem, brāli, māsu, ar laulāto draugu, ar bērniem. Vai es neesmu viņus tiesājis, vēlējis ļaunu? Vai esmu no sirds piedevis? Ikviens, kurš mīl un piedod, ņem dalību Kristus uzvarā pār grēku, sātanu un nāvi, tātad jau šeit virs zemes piedzīvo augšāmcelšanās prieku. Neaizmirsīsim, ka piedošana ir ceļš uz iekšējo brīvību!
Lielā piektdiena
Šajā dienā Svētā Mise netiek celebrēta, bet dievnamos notiek Kunga ciešanu un nāves piemiņas dievkalpojums. Jēzus atdeva par mums savu dzīvību, lai mēs tiktu atpestīti. Viņa nāvē atklājas mīlestības uzvara pār katru grēku, egoismu un ļaunumu. Šajā dienā esam aicināti ņemt dalību Kristus ciešanās ar stingru gavēni un gandarīšanu, kā arī doties uz grēksūdzi, lai tajā piedzīvotu Dieva žēlsirdīgo mīlestību.
Centrālais altāris ir tukšs – bez krusta, svečturiem un altāra segām. Priesteris iesāk liturģiju, būdams ģērbies sarkanas krāsas liturģiskajās drēbēs, nomezdamies uz vaiga altāra priekšā. Pēc Kristus ciešanu apraksta tiks atsegts krusts, lai mēs to varētu pagodināt un no jauna atklātu Dieva bezgalīgo mīlestību: cilvēks pacēla roku pret savu Pestītāju, lai Viņu nogalinātu, bet Viņš izstiepa savas ievainotās rokas cilvēkam pretī, lai viņam piedotu un apliecinātu savu mīlestību. Pagodinot Pestītāja Krustu, pārdomāsim krusta nozīmi mūsu dzīvē: Kāds ir manas dzīves krusts? Kāpēc Dievs to ir pieļāvis? Kāda tam ir jēga? Vai es to labprātīgi pieņemu vai arī tam pretojos? Par Krusta pagodināšanu un adorāciju var iegūt pilnas atlaidas. Pēc Svētās Komūnijas izdalīšanas Vissvētākais Sakraments procesijā tiek pārnests uz Kristus kapa altāri, kur varam uzlūkot mirušā Jēzus tēlu un kādu laiku palikt lūgšanā pie Kunga kapa.
Lielā sestdiena
Tā ir klusuma un pārdomu diena. Ticīgie paliek pie Kristus kapa, apcerot Viņa ciešanas un nāvi. Baznīca atturas no Svētās Mises svinēšanas, tāpēc galvenais altāris paliek atsegts un tukšs. Šajā dienā jāievēro atturība no gaļas ēdieniem līdz vigīlijas dievkalpojumam.
Lieldienu vigīlijas svinību saturs ietver sevī visu Pashas noslēpumu – pāreju no ciešanām un nāves uz dzīvību un augšāmcelšanās godību. Šī vigīlijas liturģija koncentrējas uz jaunu dzīvi Kristū. Ne tikai Jēzus dzīve, bet arī ikviena cilvēka dzīve Kristū ir pāreja no grēka un nāves tumsas uz jaunās, dievišķās dzīves gaismu. Tāpēc arī Lieldienu nakts liturģija ir pilna ar dzīvības simboliem: gaismas, vārda, ūdens un mielasta simboliem. Lieldienu vigīlijas svinīgais dievkalpojums sastāv no četrām daļām:
- Gaismas liturģija. Uguns pasvētīšanas ceremonija ir apvienota ar Lieldienu sveces aizdegšanu. Šī svece simbolizē augšāmcēlušos Kristu, kurš šajā naktī ir uzvarējis nāvi un ar savu žēlastības gaismu atbrīvojis mūs no grēka varas. Šo vaska sveci Lieldienu vigīlijas liturģijas sākumā priesteris aizdedzina no iepriekš pasvētītās uguns un tad nes to cauri baznīcai ticīgo priekšā, lai apgaimotu viņus šajā naktī un arī dzīves tumsā. Priesteris trīs reizes apstājas un dzied: „Kristus gaisma”, un tauta atbild: „Pateicība Dievam!”. Ticīgie no Lieldienu sveces aizdedzina savas līdzi atnestās svecītes un savstarpēji dalās ar šo gaismu – tas nozīmē, ka arī ikdienā mums savstarpēji jādalās ar ticības gaismu. Kad Lieldienu svece tiek aiznesta pie altāra, tad priesteris dzied slavas himnu „Exultet”.
- Dieva Vārda liturģija. Bagātīga Svēto Rakstu lasījumu izvēle ir raksturīga Lieldienu vigīlijai. Kopumā mums tiek piedāvāti deviņi lasījumi – septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās – starp tiem vēl tiek dziedāti psalmi. Lieldienu vigīlijas Vārda liturģijā sevišķi svarīgi ir divi dziedājumi: „Gloria” un „Alleluja” pirms Evaņģēlija. Šie dziedājumi mūs mudina slavēt Dievu par dzīvības uzvaru pār nāvi. Šajā naktī Baznīca sludina Kristus uzvaras prieku, kurā piedalās visa cilvēce.
- Kristības liturģija. Pēc Dieva Vārda liturģijas svinīgā procesija, kuras priekšgalā tiek nesta Lieldienu svece, dodas uz baptistērija vietu, kur notiks ūdens svētīšana. Tas ir brīdis, kad ticīgie atjauno Kristībā dotos solījumus, saņemot pilnas atlaidas. Pēc tam prieseris ar pasvētīto ūdeni svētī tautu, lai tā tiktu pasargāta no ikviena ļaunuma un ļaunā gara uzbrukumiem.
- Euharistiskā liturģija. Visas Lieldienu vigīlijas liturģijas kulminācijas punkts ir euharistiskais mielasts. Tāpat kā bez maizes un ēdiena cilvēks kļūst vārgs un iet bojā, tā arī bez Euharistijas pamazām mirst cilvēka garīgā dzīve. Būt par krisiteti nozīmē pieņemt Jēzus dzīves loģiku: atteikties no sava egoisma, lai kalpotu citiem. Kā saka pāvests Francisks: „Tas, kurš ceļ mūrus, ieslēdzas šajos mūros un pakļauj sevi izolācijai, bet tas, kurš būvē tiltus, iet uz priekšu un progresē.”
Svētdiena – Kunga augšāmcelšanās diena
Rezurekcijas procesija ir Kristus augšāmcelšanās svinīga pasludināšana un aicinājums visai radībai ņemt dalību augšāmcelšanās triumfā: Kristus ir dzīvs, dzīvo kopā ar Viņu! Ticība Kristum pārveido un svētdara mūsu dzīvi, piešķirot tai jaunu perspektīvu. Uzaustot Lieldienu rītam, visi kristieši priecājas, piedzīvodami tikšanos ar dzīvo Kristu.
Novēlu ikvienam ne tikai zināt par Kristus augšāmcelšanos, bet šajās vissvētākajās dienās to pašam piedzīvot un ieraudzīt Viņa varenos darbus savā paša dzīvē!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
