„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.1 °C
apmācies

Savas mājas ķīlnieki RU

Laikrakstā „Latgales Laiks” vērsās Daugavpils novada Sventes ciema iedzīvotāji ar lūgumu palīdzēt atrisināt kritisku situāciju. Iedzīvotāji sūdzas, ka dzīvo avārijas stāvoklī esošā mājā, kura var sabrukt jebkurā brīdī.  

Bīstams mājoklis

Runa ir par divstāvu māju Alejas ielā 11. „Mājas pamati brūk. Šeit kļuvis bīstami dzīvot. Tā var sabrukt jebkurā mirklī. Var redzēt, ka māja sašķiebusies, tas bojā apkures sistēmu. Mājas jumts plaisā, šīferis lūzt. Lūdzam ar steigu rīkoties. Iedzīvotāju maz, ēka liela, tāpēc mēs neesam spējīgi veikt kapitālo remontu,” raksta mājas iemītnieki.

Ilgu laiku iedzīvotāji samierinājās ar visām uzskaitītajām neērtībām. Bet šogad janvārī plīsa siltumtrase. Tika veikts remonts. Uz mājas sienas ziemeļu pusē sāka parādīties arvien redzamākas un lielākas plaisas.

Mēs pārliecinājāmies, ka ēka noplukusi, dažās vietās redzamas sienas sabrukšanas pēdas. Kāpņutelpā vēstulē minētās problēmas arī redzamas: sliekšņa vietā - iedobums, uz sienām vietām bedrītes, visur stiepjas plaisas.

87 gadus vecā pensionāre Helēna Troškova dzīvo šajā mājā pusgadsimtu. Viņas privatizētajā dzīvoklī veikts eiroremonts, visur tīrība un kārtība: „Par to esmu pateicīga dēlam. Viņš uzmana dzīvokli. Bet attiecībā uz māju – jā, problēma ir, bet neuzskatu, ka tā ir krīze.”

Dzīvot līdz pēdējam

Par ēkas sarežģīto likteni pastāstīja pati nemiera cēlāja un iesnieguma iniciatore Ināra Surmoviča, kura dzīvo mājā 25 gadus. Sieviete uzsver, ka daži uzlabojumi situācijas novēršanai jau esot. Bija ieradusies pagasta vadība ar pagasta pārvaldnieci Brigitu Vasiļevsku priekšgalā, komunālās saimniecības speciālisti un eksperti, kuri apsekoja māju, saņemta oficiāla atbilde.  

Mājas pirmais stāvs tika uzbūvēts 1912. gadā, te savulaik atradies stallis. 1958. gadā uzbūvēja otro stāvu. Padomju laikā pirmajā stāvā atradās ēdnīca, noliktava, tagad kreiso pusi aizņem bibliotēka, bet labā puse, aptuveni 70 kv.m. platībā, pieder privātpersonai, kura, kā uzskata iedzīvotāji, daļēji ir vainojama viņu nelaimēs un ciešanās. Māja nonākusi šādā bēdīgā stāvoklī arī tamdēļ, ka īrētā platība gadiem nav apkurināta. Parādījies mitrums un rezultātā – ēka sāk brukt.   

Visu rakstu lasiet 28. maija numurā.