Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 18. augusts
Svētdiena
Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
+15.7 °C
daļēji mākoņains

Ar datiem pret emocijām RU

27. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Preiļos uzsāka sabiedrisko apspriešanu par līdz 2021. gadam īstenojamo administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Piezemētos, taču pārliecinātos toņos šeit aizritēja argumentu apmaiņa starp apvienojamo Preiļu, Riebiņu, Aglonas, Vārkavas novadu deputātiem un ministru Juri Pūci. Lai tiktos ar iedzīvotājiem, VARAM pārstāvji sola vēl atgriezties, turklāt ne tikai jaunizveidojamā novada centrā.

Sapinušies formulējumos

Viens no biežāk publiskajā telpā izskanējušajiem reformas skeptiķu pārmetumiem ministrijai ir steiga un pamatojumu trūkums. Pēc ministra uzstāšanās sapulcējušies pašvaldību deputāti gan vairāk pauda savu pārliecību, nekā uzdeva jautājumus. “Uzskatu, ka reforma būs tikai robežu maiņa, un daudzas teritorijas iegūs nomales efektu,” sacīja Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska. Kā vienu no iemesliem šim draudam viņa minēja ceļu slikto stāvokli. To akcentēja arī Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, aicinot ministrijai pārskatīt Latgales speciālās ekonomiskās zonas vājos rīkus uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics ministram uzdeva jautājumu, vai būs iespējams viena novada pagastu pievienot dažādiem jaunveidojamajiem novadiem, ja iedzīvotāji izrāda šādu vēlmi. Runa esot par Grāveru un Šķeltovas pagastiem, kam tuvāks attīstības centrs šķiet Daugavpils nevis Preiļi. Ministrs atbildēja, ka šādas atkāpes no kartē iezīmētajām robežām tiks izskatītas, taču šāds lēmums jāpamato ar datiem.

Spriedzi pašvaldību un ministrijas vidū veicina arī neprecīzi formulējumi, piemēram, lai gan likumā noteiktajiem kritērijiem šobrīd neatbilst 60 pašvaldības, tas nenozīmē, ka tas ir nelikumīgi. Administratīvi teritoriālo iedalījumu Latvijā apstiprina Saeima, un jau 2009. gadā, iepriekšējās reformas rezultātā, parlamenta deputāti pieļāva atkāpes no likumā ierakstītajiem kritērijiem. Tāpat jāatzīmē, ka aktuālās reformas paredz pašvaldību robežu maiņu, nevis tā darba jeb veicamo funkciju pārskatīšanu.

Nepielūdzamā demogrāfija

Bet pašvaldībām uzticēto funkciju ir daudz, to atzina arī J. Pūce: „Tas, ka administratīvās izmaksas pieaug, nav pārmetums, bet problēmas konstatēšana.” Problēma rodas likumsakarības dēļ – administratīvā sloga izmaksas uz vienu iedzīvotāju aug, jo samazinās iedzīvotāju skaits. Līdz ar to loģiska ir arī pašvaldību savstarpējā sacensība par iedzīvotajiem, tomēr “pašsaprotamas” nav visas metodes, kā tas tiek darīts. Viens no acīmredzamākajiem piemēriem ir “cīņa par skolēniem”. “Zinu, ka Riebiņos ir autobuss, kas brauc pēc skolēniem uz mājām Preiļu novadā,” atzīmēja arī ministrijas pieaicinātais eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

SIA “Jāņa sēta” prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits apvienotajā Preiļu novadā, visticamāk, nokritīsies par 24%, un krituma galvenais iemesls ir nevis emigrācija (jau šobrīd šajā ziņā situācija stabilizējas), bet demogrāfija. “Potenciālo māmiņu šobrīd ir divreiz mazāk nekā bija deviņdesmitajos gados. Sabiedrība noveco, kā rezultātā 1,5 reizes palielināsies slogs uz strādājošajiem,” apgalvoja J. Turlajs. Tāpat jāņem vērā tendences, kas liecina, ka nākotnē darba resursi vairāk būs nepieciešami pakalpojumu sfērā nevis, piemēram, lauksaimniecībā, kur aizvien straujāk ienāk robotizācija. Un pakalpojumi (kā arī rūpniecība) koncentrēsies pilsētās.

 

Visu rakstu lasiet 31. maija numurā.