Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 21. augusts
Trešdiena
Janīna, Linda
+14.9 °C
neliels lietus

Zivīm, putniem vai makšķerniekiem – ezeru apsaimniekošanā visiem izdabāt nevar

Pērnvasar deviņos Daugavpils novada ezeros viesojās vides pētnieki, lai izstrādātu to apsaimniekošanas stratēģijas. To iniciēja pašvaldības ezeru apsaimniekošanas speciālists Artūrs Kārkliņš. Viņš uzsver, ka zivsaimniecības stimulēšana nebūt nav vienīgais veids, kā rūpēties par ezeru. Viņš ezerus salīdzina ar biznesa idejām – sākumā jāizstrādā plāns, lai uzzinātu, vai tajos maz ir vērts ieguldīt.

Ezers putniem

Lai gan Līksnas pagasts nebūt nav ezeriem bagātākais pagasts Daugavpils novadā, pērn šeit tika pētīti divi ezeri. Abu ekoloģiskais stāvoklis ir neviennozīmīgs -- kamēr Koša ezerā ziemā čum un mudž makšķernieki, Ļubastes ezerā lielākoties var sastapt tikai putnus. „No pagājušogad pētītajiem ezeriem šajā ir vismazākā jēga ieguldīt zivsaimniecības attīstīšanai. Šeit mīt tikai sīkzivis,” A. Kārkliņš atzīst, ka šeit gan varētu ierīkot putnu novērošanas torni.

Ļubastes ezers ir dabas lieguma teritorija. Pavasarī un rudenī noteiktā laikā te var sastapt tūkstošiem zosu. Pagaidām ezera apkārtnē sastopami melnie zīriņi, kas ir aizsargājama putnu suga, bet, ezeram aizaugot, tas paliek šiem putniem nepievilcīgāks. Procesu varētu palēnināt niedru pļaušana, tomēr ar pļaujmašīnām tajā nav iespējams iekļūt. Tāpat pašvaldībā apsvērta ideja rakstīt projektu un censties piesaistīt finansējumu grāvja attīrīšanai, kas agrāk savienojis ezeru ar netālo karjeru. Turklāt pamatā šādai rīcībai būtu pētnieku zinātniskā rekomendācija.

Maluzvejniecības apkarošana

Vēl Līksnas pagastā neviennozīmīgi vērtējams Koša ezera stāvoklis. Portāls „ezeri.lv” to ierindojis 4. vietā netīrāko Latvijas ezeru sarakstā. „Jā, caurredzamība ezerā ir slikta. To varētu raksturot kā ekoloģisko piesārņojumu -- tur izteikta ūdens „ziedēšana” un skābekļa trūkuma dēļ veidojas aļģes, tomēr tas nav piesārņojums, ko saprotam klasiskajā nozīmē – kad sagāž atkritumus,” vērtē A. Kārkliņš. Pētījumā atklāts, ka ezerā mīt sudrabkarūsas, kas Latvijā ir invazīva suga un rada ūdens saduļķošanos. Situāciju varētu nedaudz uzlabot, ielaižot ezerā līdaku mazuļus, un ezera ekoloģiskais stāvoklis uzlabotos, taču speciālists vērtē, ka ieguvums no tā būs minimāls.

Līdzīgi kā Sila un Sasaļu ezeram, šeit daudz lietderīgāk būtu ieguldīt darbu maluzvejniecības apkarošanā. Precīzu datu par maluzvejniecības apmēriem nav, tomēr tos iegūt neesot nemaz tik sarežģīti. „Skolēns pat veica zinātniski pētniecisko darbu – apsekoja ezeru trīs mēnešu garumā, no sezonas sākuma, kas šogad šeit iestājās decembrī, līdz martam,” stāsta A. Kārkliņš, „brīvdienās šeit varēja saskaitīt vairāk nekā 30 makšķerniekus, bet dažās darba dienās varēja saskaitīt 10--15 makšķerniekus. Rēķinot, ka ezers ir 60 hektārus liels, tas ir liels noslogojums.” Nākamais solis ir pienākt pie makšķerniekiem un aprunāties, lielākoties viņi vaļsirdīgi pastāstīs par savu lomu.

Īpaši svarīgi maluzvejniecību būtu ierobežot laikā, kad Koša ezerā nārsto līdakas. Viens no pirmajiem soļiem, kā to paveikt, ir ieviest licencēto makšķerēšanu. Tas visbiežāk atkarīgs no ezera krasta iedzīvotāju, vietējās kopienas aktivitātes. Daugavpils novadā priekšzīmi šajā ziņā rāda Sventes un Medumu ezera apsaimniekotāji, drīzumā licencētās zvejas ieviešana paredzēta arī Smiļģina ezerā (Skrudalienas pagasts). Tāpat licenču ieviešana ir labs instruments, lai noskaidrotu, cik un kādas zivis ir ezerā, un šo informāciju varētu izmantot, pievilinot makšķerniekus, ko var uzlūkot arī kā tūristus.

Pētniecība turpināsies

Pērnvasar pētīti deviņi Daugavpils novada ezeri, Baltezers, Mazais Kalupes, Koša, Sasaļu, Ļubastes, Riču, Sila, Luknas un Višķu ezers. Pēc tam SIA „Vides risinājumu institūts” izstrādāja stratēģiju un pašvaldībā sāka veidot Ezeru apsaimniekošanas plānu. A. Kārkliņš skaidro, ka šis dokuments nekad nebūs pabeigts – pēc tam, kad tiks pabeigts plāns katram no izpētītajiem deviņiem ezeriem, būt jāķeras pie nākamajiem. Ja līdz šim parasti tika apzināti tikai zivsaimniecības organizēšanai būtiskie dati, šoreiz apzināti arī ezera ekoloģijas rādītāji. Kopumā to Daugavpils novadā ir ap 140, lēš ezeru speciālists.

Izvēloties, kurus ezerus pētīt, tika ņemti vērā tādi rādītāji kā ezera lielums, statuss, iepriekš veiktās darbības tā apsaimniekošanā. Tāpat būtiski bijis, vai vietējie iedzīvotāji izrāda iniciatīvu ezera apsaimniekošanā un viņus interesē dati par ezeru. Arī pats pētījums var veicināt šo iedzīvotāju sarosīšanos, piemēram, tas noticis Mazajā Kalupes ezerā. „Ja aktīvie cilvēki sanāks kopā, varbūt izveidos biedrību, tad, atsaucoties uz pētījumu, būs daudz vienkāršāk uzsākt ezera apsaimniekošanu,” stāsta A. Kārkliņš. Jautājot, kāpēc netika pētīts Medumu vai Sventes ezers, speciālists skaidro, ka Sventes ezera pētīšana būtu ļoti dārgs process, jo tas ir tik liels, ka izpēte izmaksātu apmēram tikpat daudz, kā par šiem deviņiem ezeriem kopā.

Šogad pētniecība turpināsies, tikai ne vairs ezeros, bet Daugavā. A. Kārkliņš skaidro, ka projektu, kas paredz izpētīt un izstrādāt apsaimniekošanas plānu Daugavai posmā Daugavpils novada robežās, 100% apmērā finansēs Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija: „Tas būs liels izaicinājums – viena lieta ir izpētīt noslēgtas ūdens tilpnes, ezerus, bet kaut kas pavisam cits – pētīt upes posmu.” Līdzīga tipa pētījums Latvijā savulaik veikts Pļaviņu ūdenskrātuvē, bet tur netika izstrādāts apsaimniekošanas plāns. Šobrīd tiek strādāts pie pētījuma specifikācijas, pētniecība notiks vasaras mēnešos, plānots apzināt vairāk nekā 5000 hektāru lielu teritoriju.