22. maijā Maltas bibliotēkā ciemojās bērnu grāmatas „Meikuleņš īpazeist omotus” autore bērzgaliete Meldra Gailāne. Grāmata izdota pirms gada ar Latgales reģiona aģentūras, Valsts Kultūrkapitāla fonda, A/S „Latvijas valsts meži” finansiālu atbalstu, un grāmatas izdevējs ir biedrība „Latgolys Studentu centrs”. Pasākumā klāt bija arī grāmatas ilustratore un maketētāja Līga Munda un Meldras jaunākā meita Irbe Bārbala, kura uzstājās ar muzikālu priekšnesumu, spēlējot kokli.
Uz priekšu dzen spīts
Kā pastāstīja Meldra, interesi par dzeju un prozu viņā radījusi labākā draudzene, kas bija ķīmijas skolotāja un kurai patika Haijama, Tagores darbi. Skolas laikā radušies pirmie dzejoļi, par kuriem saņemta kritika no dažiem skolotājiem, taču tas nav licis apstāties, tieši otrādi – par spīti kritikai, Meldra turpinājusi rakstīt dzejoļus. Tai laikā apmeklējusi laikraksta „Rēzeknes Vēstis” žurnālistikas pulciņu „Pakavs”, ko vadījis toreizējais žurnālists Imants Mikučs, kurš diemžēl jau aizgājis aizsaulē. „Viņš man iemācīja ļoti daudz, vairāk žurnālistikā, taču arī jaunradē, dzejā,” atceras Meldra. Tad darbi publicēti un jaunas zināšanas gūtas arī žurnālistes Līgas Seikstas vadītajā „Pēgasā”. Dzeju Meldra raksta lielākoties par mīlestību. Pārsvarā uz jaunradi iedvesmo tieši neatbildētas mīlestības jūtas. „Kad ir laimīga mīlestība, tad dzeju nevaru uzrakstīt, tad mīlestība vienkārši ir. Vislabāk es pazīstu pati sevi, līdz ar to rakstu vairāk par savu pieredzi, dzīvi. Jaunradei iedvesmo arī lasītais, apkārt redzētais, dzirdētais. Piemēram, izlasot Ingas Ābeles „Klūgu mūku”, es uzrakstīju dzejoli. Mani iedvesmo arī citi literāti.
Rakstīt man ir tikpat kā elpot. Ir bijuši periodi, kad neesmu rakstījusi – divus, trīs gadus, taču vienmēr atkal esmu atgriezusies pie rakstīšanas. Tā ir daļa no manas būtības. Mani bērni nepazīst citu mammu, tikai rakstošo.”
Visu rakstu lasiet 31. maija numurā.
