Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 21. augusts
Trešdiena
Janīna, Linda
+14.9 °C
neliels lietus

Par Baikalu i na tikai

Ituo goda “Boņukūs” vīnu nu desmit latgalīšu kulturys goda bolvu dabuoja dokumentaluo kina “Latgalīši Pīterpilī”. A tān itei poša radūšuo komanda jau suoce dorbu pi cytys, kuru iz ekranim/displejim varēs redzēt apmāram oktobrī – “Stolypina latgalīši”.

Par Stolypina latgalīšim vīnā vuordā agruok sauce Vitebskys gubernis latvīšus, kuri cara laikūs (nu 1885. goda leidz 1913.) ekonomisku motivu deļ puorsacēle iz dzeivi aiz Uralu kolnim. I vēļ tān tī dzeivoj jūs piecteči... Cyts struodoj meža dorbūs, cyts kaidā mīstā kantorī, ir storp jim i komersanti, i pošvaļdeibys, vaļsts strukturu darbinīki.

Deļtuo iz interveju pasauču muzykantu i sabīdryskū darbinīku Arni Slobožaninu, kurs jau paguošuo goda rudinī beja aizbraucs iz Sibiri i vierīs, kū i kai tī var filmēt. Beja jis i apdzeivuotā vītā Dvinkā. Raudzeisim jū izvaicuot!

Kod i kur tu tī beji?

–       Beju 2018. gods oktobrī divejis nedelis. Maršruts taids: Rēzekne–Moskova–Irkutska–Oļhons–Irkutska–Krasnojarska–Ačinska–Bogotola–Tjuhteta–Dvinka–Ačinska–Novosibirska–Moskova–Rēzekne. Cīši mudrā tempā, pa Latgolai i vysai Latvejai cīši nūzeimeigom vītom.

Pi Baikala beji?

–       Nak bez ituo... Nui, ka beju. I pi azara krostim, i iz leluokuos solys – Oļhona. Iz tuos solys pat pa nakti palykom. Cīši labi gulējuos. Tei sola gara kai nu Daugovpiļs leidz Rēzeknei, tī i zyvu fabrika beja, i Gulaga nūmetne nazkod. A tai – cīši smuka doba, burjatu sakraluo vīta. Oļhona mežūs i kliņtīs, kai jī skaita, dzeivoj Baikala dīvestis.

Pār Baikāla drūmajām stepēm... Ir taida “Boltajim luočim” dzīsme, nu vacūs pajimta. Gona populara ari myusu dīnuos.

–       A iz Baikalu braucem nu Irkutskys. Oskars Kolpaks (taida beja juo tāva pavuorde, ari jis pats tai pasaraksteja – Kolpaks) piec pamatškolys beigšonys raudzeja īsastuot tiulejā Pleskovys karaškolā, bet natyka. Tod jis aizbrauce iz Irkutsku i tī īsastuoja karaškolā. Tū jis pabeidze 1908. goda junī kai podporučiks. Bejom pi tuos sātys, kur vuicejīs vāluokais Latvejis armejis pyrmais vierspavieļnīks.

Vīnam Sibirī nabeja pabaileigi?

–       Nā, ari Stolypina latgalīši nabrauce pa vīnam. Tān junī brauksim trejatā: es kai producents i raidejuma vadeituojs, video operators i montažys režisors Ivars Utināns, tehniskais direktors Juris Linužs. Ari izguojušā rudinī bejom trejatā – es, Armands Kūceņš i Aleksandrs Rogačovs. Braucem taidā kai ekspedicejā – t. s. sibirīšu latgalīšu volūdu pīfiksēt, etnografeju apsavērt, ar cylvākim runovom, koncertējom.       

Dvinkā beji?

–       Myusu ekspedicejis lobums beja taids, ka braucem i dzeivovom kai vysprostuokī cylvāki. Poši lātuokī beleti, āstuvis, nikaidu luksusu. Par tū varim runuot pat na kai turisti, kurim paruoda i kuri redz smukys fasadis. Tuos div nedelis bejom i dzeivovom kai vysi.

Braucem plackartūs. Nu Ačinskys iz Bogotoli braucem ar reisa autobusu, tod iz Tjuhtetu i tuoļuok iz Dvinku ar... – nu nūsauksim tū par taksi!

Kas ir Dvinka? Kai cylvāki tī dzeivoj?

–       Dvinka ir gona lela dzeraune. Apleik meži, pa vydu tak upeite. Vīnā juos pusē dzeivoj latgalīšu piecteči, a ūtramā krīvi, kuri te īguoja vāluok. Pa īlom sovā vaļā staigoj cyukys, vystys, zyrgi, gūvs. Īlys ir nu zemis, braucamuo daļa gona dubļaina. Trotuari – iz kūka paliktnim dasysti dieli. Daudzom sātom sausuos tualetis, reši kur ir kanalizaceja.

Vacuo paaudze vēļ takūši runoj latgaliski, var nūdzīduot kaidu dzīsmi. Jaunuo paaudze latgaliski jau narunoj, bet jim krīvu volūdā ir dzieržams latgalīšu akcents. Ir palykuse jimūs latgalīšu mentalitate – jī taidi mīra mikys, pīkluojeigi, komunikaceja i uzvedeiba taida poša kai i pi myusim Latgolā. Tū pamaneju ari Novosibirskā i Krasnojarskā.

Kas vēļ? Aizbraucieji ir saglobuojuši katuoļticeibu. Dvinkā bazneicys nav. Bet sātuos vēļ var redzēt puotoru gruomotys, obrazeņus.

Jaunu cylvāku daudz?

–       Ir. Beju aizguojs iz vītejū diskoteku. Skaļa daņču muzyka, cyti īdzāruši, cyti jau gryustuos.

Dvinkā ir sova škola. Braukoj pa dzerauni bārni iz ritinim, skraida. Vysvaira var redzēt iz vītys cylvākus leidz 20 godim i piec 40. Var just, ka jaunuotne grib iz piļsātom, iz lelim centrim. Tī, kur ir leluoka rūseiba, vareibys, kur jautruok.

A kai ar dorbu?

–       Vaicuoju Dvinkys kulturys noma vadeituojai, kaida jai olga. Ka puorlīk iz eiro, saīt mienesī videji 430. Sovs pīns, buļbis, mežā zvāri, ūgys i sieņs. Sūpluok taiga, luoči ir staigovuši pa Dvinku, ir bejuši taidi gadīni.

Kolhozu i sovhozu nav, jūs laiks ir beidzīs. A zini, kai es, mozs byudams, pyrmū reizi uzzynovu par taidu Dvinku?

Nu, izstuosti myusim...

–       Kod guoju Kuorsovys školā, tys beja izguojušuo godu tyukstūša 90. godūs, nazcik bārnim beja slēpis Dvinka. Interesantai tai... Es pat dūmovu, ka juos Daugovpilī ražoj. A izaruoda, ka tuos slēpis ražova Dvinkys sliepu fabrikā! Tei fabrika tī jau nu 50. godu. Kod nūdaga, 80. godūs vacuos vītā pastateja jaunu. Struodova cylvāki trejuos maiņuos... 90. godūs jū aiztaiseja, tān tī pūstaža.

Tev Dvinkā beja koncerts? Kai publika, cylvāki?

–       Nui, beja maņ Dvinkā koncerts. Ar reklamu, ar afišu – vyss kai vajag. Dzeivuoju pi dvinkīšim sātā. Lyka goldā vysaidus iedīņus – vysta ar pīna zūsteņu, maize. Iešonys ziņā vyss taipoš kai i Latgolā. Cylvāki vīsmīleigi, atvārti, izreiz i vīgli kontaktejās.

Vaicovu, parkū dzeraunei taids nūsaukums. Nivīns tai eisti navarēja pasaceit. Vīna tik vaca sīvīte maņ saceja, ka jūs dzymta ir nu Vuorkovys pusis, agruokuo Dvinskys apriņča.

Pīci kilometri nu Dvinkys ir vacī kopi. Dzalbe, Kudiņš, Špogis, Tukišs, Vonogs, Matusāns – taidu uzvuordu iz krystim vysvaira. Jaunuokim pīminekli nu cementa, a vacuokajim – grabta kūka. Vīnu taidu cīš vacu atrodu i nūfotagrafieju. Iz juo izgrīzts: Jons Pītera Teilans. Radiejīs 1810, myra 1910.

Kaida tod Dvinkys dzeivuotuojim ir pateiba?

–       Hmmm... Jī dzeivoj lelā mārā sovā pasaulī. Moskova i Eiropa ir nazkur cīši tuoli – jī tī nazkū dora, sprīž, a taigys molā cylvāki dzeivoj sovu dzeivi. Vaicuoju par 1917. goda nūtykumim. “Nu jā, nazkas tī nūtyka, bet cikom tys atguoja leidz mums... Suokumā myusus tys naaizruove, i mes turpynovom dzeivuot sovu dzeivi. Nikas nasamaineja. Tod Dvinkai dasaaiztyka Stalina represejis, dīvamžāļ. I mes pīsaluogovom puormaiņom.” Apmāram tai.

Kū tu skaiti par vajadzeigu vēļ pasaceit? Kaidi ir golvonī i vyspuoreiguokī nūvāruojumi?

–       Kontrasti Sibirī ir iz kotra sūļa. Voi nu piļs, voi pussabrukuse sāta. Tū vyslobuok var redzēt piļsātuos. Vydssluoņa kai taida navaid. Ruodīs, ka cylvāki dzeivoj gona lelā nabadzeibā. Volda mežūneigais kapitalisms. Bet cylvāki vīnkuorši, lobi, doba smuka i boguota.