„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+10.5 °C
daļēji mākoņains

Ja nogrand pērkons

Vasara ir pilnā plaukumā ar tai raksturīgajiem pērkona dārdiem un zibeņošanu. Tomēr dabas spēks ir ne tikai jāapbrīno un jāapjūsmo vai arī jāizjūt pret to māņticīgas bailes. Ir jāzina, kas negaiss un zibens var būt nāvējošs gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Ruletes princips

Bīstami ir nevis pērkona dārdi, bet tieši zibens -- īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu. Lauku iedzīvotāji zina stāstīt par daudziem gadījumiem, kad zibens spēriena rezultātā aizdegušās ēkas.

Diezgan bieži šādi gadījumi bijuši kolhozu laikos. Mājas, kurās trāpīja zibens, ja nepaspēja atbraukt ugunsdzēsēji, parasti nodega līdz pamatiem. Vēlāk turīgāki un tālredzīgāki saimnieki sāka uzstādīt zibensnovedējus – garas kārtis ar metāla stieni galā un iezemētu vadu. Šī konstrukcija slējās virs viensētas un, iesperot zibenim, elektriskais lādiņš pa novedēju nonāca zemē un tur izkliedējās. Šādi izdevās novērst nelaimi. Savukārt lopkopības fermās zibens novadīšanas sistēma tika ierīkota vienmēr, saskaņā ar drošības tehniku.

Saņemt bīstamo triecienu var ne tikai zibens spēriena rezultātā, bet arī atrodoties zem augstsprieguma elektropārvades līnijas. Daugavpilietis pensionārs Česlavs Ančevskis pastāstīja, ka viņa paziņa, ejot zem šādas līnijas ar nesaliktu makšķeri, saņēma spēcīgu triecienu un tikai brīnumainā kārtā palika dzīva. „Makšķere bija izgatavota no materiāla, kuram ir laba elektrovadītspēja, un tā darbojās kā zibensnovedējs. Brīdī, kad sieviete atradās zem vadiem, kur ir   elektromagnētiskais lauks, lādiņš trāpīja makšķerē, bet pēc tam caur sievietes ķermeni nonāca zemē. Toreiz viss beidzās laimīgi.” Jāpiebilst, ka jo īpaši bīstami atrasties zem vadiem miglā vai mitrā laikā.

Visu rakstu lasiet 28. jūnija numurā.