Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 16. septembris
Pirmdiena
Asja, Asnate, Dāgs
+8.6 °C
neliels lietus

Kāpēc Krāslavas novadā vairs neaudzē linus

Ziedošs linu lauks, gluži kā zils paklājs – šis brīnišķīgais skats ir jau gandrīz izzudis no Krāslavas novada iedzīvotāju atmiņas. Pašlaik linus audzē vien divās saimniecībās, turklāt nelielā platībā. Jau sen aizaugusi ar nezālēm bijušās linu fabrikas teritorija, drīzāk gan tas, kas palicis no tās pāri. Kāpēc vietējie zemnieki zaudēja interesi par šo kultūru, kuru novadā audzēja vairāk nekā pusgadsimtu?

Zemniekam neder neienesīga saimniekošana  

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba pastāstīja, ka vietējie zemnieki pārstāja audzēt linus kopš tā laika, kad valsts un Eiropas Savienība pārstāja maksāt viņiem subsīdijas. Linkopība ir darbietilpīgs process un pašreizējos klimatiskajos apstākļos tā neatmaksājas. Turklāt pesticīdi un herbicīdi, kurus izmanto nezāļu un kaitēkļu apkarošanai linu laukos, nodara kaitējumu kaimiņaugiem un apkārtējai videi.

Indras pagasta zemnieku saimniecība „Vaicuļevas” ir viena no lielākajām Krāslavas novadā, tās īpašnieks Francis Zalbovičs šogad 50 hektārus apsējis ar eļļas liniem. Taču, kā izrādījās, neveiksmīgi. F. Zalbovičs stāsta, ka sausuma dēļ nācās nodiskot ne tika linu, bet arī vasarāju un rapša sējumus. Protams, tas nenozīmē, ka lineļļas ražošanas cehs tādēļ stāvēs dīkā. Latgalē vienīgā modernā sertificētā ceha pakalpojumus (to F. Zalbovičs uzbūvēja pirms dažiem gadiem) izmanto citu reģionu un Lietuvas uzņēmēji.

Kādreiz Francis audzēja garšķiedras linus, taču bija spiests atzīt, ka ar entuziasmu vien tālu nevar tikt. Ja valsts nav ieinteresēta attīstīt savulaik nozīmīgo lauksaimniecības nozari, kamdēļ tad zemniekam vajadzīga neienesīga saimniekošana? Garšķiedras linus lielās platībās ir gan grūti izaudzēt, gan novākt. Moderna novākšanas tehnika zemniekam nav pa kabatai, bet tā, kas palikusi no kolhozu laikiem, jau pārvērtusies metāllūžņos. Turklāt laukos vairs nav arī brīva darbaspēka, kuru varētu iesaistīt linu novākšanā. Taču galvenais, kas nogalina optimismu, ir zemās izejvielu iepirkuma cenas, kuras noteikuši pārstrādātāji.

Francis nelolo arī ilūzijas, ka situāciju linkopībā varētu mainīt Latgales selekcionāru sasniegumi. Šī gada sākumā Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra paziņoja, ka izveidojuši jaunu linu šķirni, kura ir piemērota mūsu reģiona klimatam un augsnei. Darbs pie jaunās šķirnes izveides ilga piecpadsmit gadus. „Strādājot savā saimniecībā, esmu sapratis, ka ir izdevīgi audzēt tikai graudaugus un rapsi. Taču mani māc bažas, ka klimata izmaiņas un laika apstākļu sagādātie pārsteigumi var laupīt zemniekiem arī šo pārliecību,” saka Francis Zalbovičs.

Visu rakstu lasiet 9. jūlija numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.