„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+8.7 °C
neliels lietus

Latvijas policijas vēstures apkopojums izstādē sasniedzis Daugavpili

Par vienu no pirmajām Latvijas Republikā dibinātajām iestādēm tiek uzskatīta Valsts policija (VP), kas savu simtgadi svinēja pērn 5. decembrī. Gadskārtai par godu tapa ceļojošā izstāde „Latvijas Republikas policija: 1918–1940”, kas tagad nonākusi arī Daugavpilī. Kā apgalvo tās autors, VP darbinieks un vēsturnieks Arvils Zauers, – Daugavpilī, kas tolaik bija nozīmīgs dzelzceļa mezgls, policijas darbiniekiem par darba trūkumu nebija jāsūdzas.

Par Daugavpili kā vienu no trim patstāvīgajām administratīvajām vienībām jeb prefektūrām informācijas bijis salīdzinoši daudz. It sevišķi vēstures pētnieku iepriecinājis bagātais seno fotogrāfiju klāsts. Viena no tām -- vairāku ierindā sastājušos policistu zābaku tuvplāna foto, kalpo par fonu visām izstādē redzamajām planšetēm. Pētnieku ieintriģējis plašais trīsdesmito gadu otrajā pusē tapušo Daugavpils policijas darbinieku un darba apstākļu apraksts. „Daugavpils policijai bija arī savs orķestris,” atzinīgi piebilst A. Zauers. Izstādē aplūkojamas vairāk kā 250 fotogrāfijas un dokumenti – rīkojumu, pavēļu un citu dokumentu kopijas, kas atspoguļo gan dažādu policijas vienību izveidi un darbību Latvijā laikā starp diviem pasaules kariem, gan arī atsevišķas policijas darbības jomas, kā, piemēram, policijas starptautisko sadarbību.

Dokumenti par apriņķu policiju ļāvuši uzzināt, kā tolaik organizēta iekšējā kārtība. Saglabājies iesniegums, ko lauku apvidus policists rakstījis savam priekšniekam, tādējādi ne tikai atskaitoties par savu darbu, bet arī demonstrējot rakstītprasmi, kas bija un ir būtiska policista darba pienākumu sastāvdaļa, tā izpaužas, piemēram, rakstot protokolus. Konkrētā dokumenta malā priekšnieks atstājis arī savu piezīmi par policistu: „Pakūtrs, tagad esot labojies.” Vēl pētnieks lepojas, ka izdevies atrast savulaik Daugavpils Dzelzceļa policijā veidotā plakāta „Meklējami noziedznieki” foto. Tas izceļams tāpēc, ka bijis „mūžam nepabeigts” – policisti informāciju nemitīgi atjaunojuši, uz kartona plakāta piespraužot vai noņemot kāda noziedznieka fotogrāfiju. „Tajā laikā dzelzceļa stacijas arī bija tās vietas, kur noziedznieki tika meklēti pastiprināti, jo tur pulcējas daudz cilvēku,” atzīmē vēstures entuziasts.

Tā kā Daugavpils bijusi ne vien iedzīvotāju ziņā liela pilsēta, bet arī nozīmīgs tirdzniecības krustpunkts, šeit darbojusies arī Dzelzceļa policija un Politiskā policija. Mūsdienās Politisko policiju (arī politisko apsardzību) var pielīdzināt Drošības policijai, bet Valsts policijas Dzelzceļa policijas pārvalde likvidēta pirms desmit gadiem centralizācijas procesu rezultātā. A. Zauers  iecerējis uzrakstīt grāmatu par Latvijas policijas vēsturi, vēl viens gan viņa, gan iestādes kopējs mērķis būtu izveidot arī Valsts policijas muzeju.

Latvijas Republikas policija ir viena no pirmajām valsts iestādēm, kas dibināta vien pāris dienas pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 5. decembrī. Savukārt 1940. gadā, līdz ar Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS, Latvijas Republikas policiju likvidēja, un vēlāk vairāk nekā 600 tās darbinieki tika paļauti represijām.

Izstāde līdz jūlija beigām apskatāma VP Latgales reģiona pārvaldes iecirkņa telpās Daugavpilī.