Tagad tikai vecākās paaudzes iedzīvotāji un vecas fotogrāfijas var pavēstīt par pieminekļiem un monumentiem, kuri kādreiz bija uzstādīti Daugavpilī, taču, laikam ritot, dažādu iemeslu dēļ aizgājuši zudībā. Vietas, kur tie tiktu glabāti, nav, un par to likteni klīst vien dažādas baumas.
Kur palikuši pieminekļi
Padomju laikos lielākā daļa pieminekļu bija veltīta Ļeņinam un Staļinam. Izņemot lielos monumentus, pilsētas mikrorajonos bija uzstādīti arī vairāki krūšutēli. Kur tie atrodas tagad, nezina neviens. Par monumentālo kompozīciju „Ļeņins un Staļins Gorkos”, kura atradās iepretim Daugavpils teātrim, klīst visnoslēpumainākā leģenda. Pēc personības kulta atmaskošanas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Staļina iebalzamēto līķi iznesa no mauzoleja, bet visos bijušās PSRS laukumos un ielās demontēja pieminekļus. Daugavpilī Staļina piemineklis itin kā esot aiz kakla vilkts pa Rīgas (Ļeņina) ielu un iemests Daugavā. Vēlāk tam pievienojās arī Ļeņins, kuru tāpat vilka pa viņa paša vārdā nosaukto ielu un iemeta upē līdzās kolēģim. Pilsētas leģendas vēsta – kādu laiku, upei izsīkstot, tie vēl bija redzami ūdenī.
Minētā pieminekļa „atdusas” vieta ir daudzmaz zināma, bet par to, kas notika ar Ļeņina monumentu, kurš atradās Vienības laukumā un tika nojaukts 1991. gadā, nav nekādu ziņu. Pieminekli demontēja pilsētas labiekārtošanas uzņēmums, kura teritorijā tas arī tika uzglabāts. Ja ticēt baumām, nojaukšanas laikā nolūza pieminekļa galva. Pašreizējais uzņēmuma „Labiekārtošana D” vadītājs Nikolajs Ignatjevs pavēstīja, ka nojaukto pieminekļu glabāšanai uzņēmumam nav ne noliktavas, ne kādas citas telpas. Par to, kas vēlāk notika ar pieminekli, viņš šo to ir dzirdējis no pilsētas vecākās paaudzes iedzīvotājiem. Runā, ka daļa pieminekļa aprakta uzņēmuma teritorijā, bet monumenta augšdaļa – kāda bijušā direktora vasarnīcā. Neskatoties uz to, ka Ļeņina „ziemas” piemineklis bija ar brāķi, -- lielu ielāpu uz muguras, tas bija izgatavots no augstas kvalitātes granīta. Tāpēc paklīda baumas, ka Ļeņina monuments no laukuma pārtapa kapu pieminekļos.
Arī Puškins
Cilvēki deviņdesmito gadu sākumā, visdrīzāk, nezināja, ko iesākt ar padomju laika pieminekļiem, un rīkojās, emociju vadīti. Jāteic, ka vislabāk ar šo problēmu tika galā lietuvieši. Lietuvā izveidots Grūtas skulptūru parks, kur atrodas ne tikai padomju laikmeta pieminekļi, bet arī lietu un atribūtikas kolekcija. Kaimiņi pierādīja, ka demontētos monumentus var ne tikai uzglabāt, bet arī pelnīt ar tiem naudu. Pašlaik tamlīdzīgi padomju perioda parki ir daudzās bijušās PSRS republikās.
Daugavpils novadpētnieks un vēstures izzinātājs Aleksandrs Dmitrijevs uzskata, ka pieminekļi, neatkarīgi no tā, kādu varu un režīmu tie „pārstāvējuši”, ir pelnījuši, lai tos saglabā arī pēc demontāžas. Viņam var piekrist arī tāpēc, ka šie pieminekļi ir tā vai cita vēstures un kultūras laikmeta liecinieki un pašlaik varētu būt interesanti dažādos pētījumos.
Visu rakstu lasiet 19. jūlija numurā.
