Šogad Daugavpilī piekto reizi norisinājās Starptautiskais kara vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg 1812", veltīts notikumiem, kuri pilsētā notika nu jau vairāk nekā pirms diviem gadu simteņiem.
Festivāls „Dinaburg 1812” iedibināts, lai popularizētu cietoksni un piesaistītu interesi pilsētas vēsturei, un ar katru gadu tas piesaista aizvien vairāk apmeklētāju un dalībnieku. Šogad pasākumā piedalījās vairāk nekā 160 cilvēki, tostarp vēstures rekonstrukcijas klubi un deju kolektīvi. Festivāla dalībnieki pārstāvēja sešas valstis – Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, Poliju, Čehiju un Latviju. Visi „karavīri” un dejotāji, neskatoties uz karsto laiku un smagajiem vēsturiskajiem vilnas tērpiem, rekonstruēja 1812. gada jūlija notikumus, kad cietokšņa garnizons atvairīja Napoleona armijas uzbrukumu.
Andrejam un Daniilam Rabcevičiem no Borisovas (Baltkrievija) darbošanās vēstures rekonstrukcijas klubā jau ir dzīvesveids. „Mūsu ģimene „karo” jau vairākus gadus,” stāsta Andrejs, „pirms divdesmit gadiem pirmajā kaujā biju skatītājs, pēc tam vienā no tām piedalījos pats, tad uzšuvu tērpu, iesaistīju vēstures rekonstrukcijā visu ģimeni, pa šo laiku esmu apmeklējis visus tamlīdzīgus festivālus Austrumeiropā.” Rabceviču ģimenei vēstures rekonstrukciju ir aizraušanās, kas piesaista uz mūžu – gada laikā viņi piedalās divdesmit šādos festivālos.
Festivālam bija klasiskā programma – svinīgi tika pacelts cietokšņa vēsturiskais karogs, pēc tam notika klubu parāde, franču karaspēka 1812. gada uzbrukuma Dvinskai rekonstrukcija, uzstājās ielu teātris „Pololo” (Maskava), bija balle ampīra stilā utt.
Jubilejas festivālā bija paredzēts jauninājums – kaujas rekonstrukcija ar kavalērijas piedalīšanos. Taču zirgus sabiedēja aktīvā un skaļā karadarbība, tāpēc kavalērijas iesaistīšanās izpalika.
