Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 20. septembris
Piektdiena
Ginters, Guntra, Marianna
+4.9 °C
daļēji mākoņains

Ministrs, pašvaldības un iedzīvotāji turpina reformas „riņķa danci”

Šodien, 2. augustā, Daugavpils domē noslēdzas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētais konsultāciju cikls ar pašvaldību deputātiem par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Diskusijas ar vietvaras pārstāvjiem otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, kam paredzēts atņemt republikas pilsētas statusu, solās būs intensīvas. Turklāt jāņem vērā, ka aktīvu pretestību pievienošanai jaunajam Daugavpils novadam izrādījusi Ilūkstes novada pašvaldība. Formulējot „par” un „pret” argumentus, nometnes abas puses steigušas manipulēt ar to, ko kad ATR īsti nozīmēs iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju aptauju jēga

Pirmo atklāto sadursmi starp pašvaldībām un valsts varas pārstāvjiem par gaidāmo ATR piedzīvojām aprīļa sākumā, VARAM prezentējot reformas plānu. Viena no pirmajām atbildēm skeptiskāk noskaņotāko pašvaldību vidū bija apņemšanās rīkot iedzīvotāju aptauju. Aktualizējās jautājums par to, kāpēc Latvijā nav atļauts rīkot pašvaldību referendumus, un, mācoties no Ikšķiles novada kļūdām, tika izstrādātas vadlīnijas, kurām sekojot, pašvaldības savus iedzīvotājus varēja sākt aptaujāt bez juridiskām šaubām.

Līdz šim Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vidū iedzīvotāju aptaujas rīkojušas divas pašvaldības– Ilūkstes novada un Baltinavas novada dome (plānoja, bet ideju neīstenoja Aglonas novadā, bet šobrīd aptaujāšanai gatavojas Vārkavas novadā). Abās pārliecinošais vairākums izteica atbalstu novada turpmākai pastāvēšanai kā patstāvīgai administratīvajai vienībai. Ilūkstes novadā iedzīvotāji aizpildīja 2509 anketas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (2019. gada sākuma dati) šeit dzīvo 6615, tātad savu viedokli izteikuši 38% iedzīvotāju. Savukārt Baltinavas novadā, kur dzīvo 963 iedzīvotāji, aptaujas anketu aizpildījuši 269 respondenti, kas ir 28% novada iedzīvotāju. Jāņem vērā, ka pēc aptauju nolikumiem, tās varēja aizpildīt tie, kas sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu.

Latvijas Universitātes profesore, socioloģe Baiba Bela atzīst, ka ceturtdaļa no visiem novada iedzīvotājiem ir daudz, bet bažas rada tas, kā šie iedzīvotāji tika sasniegti jeb kā ir veidota izlase. „Varētu būt, ka tie, kas piekrīt apvienošanai, neiekļūst izlasē vispār, jo kāpēc iespringt un tērēt laiku aptaujai,” vērtē B. Bela, skaidrojot, ka aptaujāto iedzīvotāju vecuma, dzimuma, izglītības, tautības proporcijām aptaujā jāatspoguļo iedzīvotāju proporcijas novadā. Ja nekas nav zināms par to, kā tieši ir sasniegti aptaujas dalībnieki, tad nevar izslēgt iespēju, ka aptaujā piedalījušies tikai aktīvākie protestētāji, tikmēr pret reformu neitrāli vai labvēlīgi noskaņotie nav bijuši sevišķi aktīvi, lai piedalītos. Tajā pašā laikā socioloģe atzīst -- ja ir sasniegti 28--38% novada iedzīvotāju, tas ir daudz un neapšaubāmi parāda liela skaita novada iedzīvotāju noskaņojumu. „To nevar neņemt vērā, tomēr ar interpretāciju jābūt piesardzīgiem,” tā B. Bela.

Visu rakstu lasiet 2. augusta numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.