Daugavpilī vēl nebija veiksmīgi aizritējis postpadomju pilsētu attīstībai veltītā Latvijas un Polijas projekta pirmais posms, kura organizators ir arī viens no aktīvākajiem Daugavpils jauniešiem Jorens Dobkevičs (interviju ar viņu varēja noskatīties Latvijas Televīzijā), kad kļuva zināms, ka Jorens pārceļas uz dzīvi Polijā. J. Dobkevičs pastāstīja „Latgales Laikam”, kāpēc nolēmis pamest pilsētu, kādi ir viņa plāni un domas par Daugavpils nākotni.
Pārcelšanās ir darba turpinājums
Neskatoties uz to, ka vēl ir pavisam jauns (Jorens jūnijā pabeidza vidusskolu), viņš ir spilgts sociāli aktīvās Daugavpils jaunatnes pārstāvis un pilsētā pazīstams kā daudzu radošu projektu autors un kurators. Jorens stāsta, ka viņa darbs jau vairākus gadus saistīts ar Poliju – jaunietis sadarbojas ar Polijas parlamenta kancelejas Informācijas departamentu, kā arī fondu „Palīdzība poļiem Austrumos”. To darbības virziens – sakaru veidošana ar Latviju, infrastruktūras, kultūras utt. atbalsts. „Darbs Polijā var dot vairāk rezultātu Latvijai un Daugavpilij, nekā mana atrašanās šeit,” saka Jorens. Tur viņš turpinās darbu pie Polijas un Lietuvas projekta, kura pirmā daļa jau norisinājās Daugavpilī – atklātais diskurss „Lavka” par urbanizācijas tēmu. „Tas ir interesanti un aktuāli, jo saistīts ar mūsu nākotni,” saka Jorens, „ir jāapspriež, kādas mēs redzam mūsu pilsētas, kādā pilsētā vēlamies dzīvot, kas tajā notiks.” Viņš vēlas mainīt ne tikai pilsētu, bet arī attieksmi pret to, jo īpaši citviet Latvijā un ārzemēs. Jorens pastāstīja par to, ka Daugavpils tiek uztverta negatīvi un stereotipiski, un viņam ir nācies ar to saskarties. Piemēram, kādā konferencē viņš runāja ar rīdziniekiem angliski, jo viņi bija pilnīgi pārliecināti, ka cilvēki, kuri dzīvo Daugavpilī, latviski nerunā.
Saistībā ar darbu Polijā un iesāktajiem projektiem Jorens pastāstīja, ka oktobra beigās Nacionālajā stadionā Varšavā ar viņa līdzdalību notiks par urbanizācijas, postpadomju pilsētvides pārveides un izmantošanas tēmu aizsākto diskusiju otrais posms. „Uz šo tikšanos esam uzaicinājuši speciālistus no Latvijas, Baltkrievijas, Lietuvas, lai runātu par šo tēmu un mēģinātu kaut ko mainīt,” stāsta Jorens.
Visu rakstu lasiet 9. augusta numurā.
