Līvānietis Guntis Jurāns Jersikas pagastā prot ražot malku, kas nekvēpst.
Gunti pārtveru dienā, kad viņš aizvieto tēvu mežizstrādes uzņēmumā. „Darba ir daudz. Laiks ir labs, un mežs, kuram jau ir pienācis ciršanas vecums, gaida, kad to izmantos lietderīgi,” teic Guntis.
Jaunais uzņēmējs atzīstas, ka pagājušajā sezonā pārdevis pēdējo nekvēpošās malkas partiju, jo bija jāpabeidz studijas Austrijā. Šobrīd Guntis, būdams jau diplomēts globālās pārdošanas un mārketinga speciālists, ir pārdomu krustcelēs, kā piesaistīt sadarbības partnerus un investīcijas tādas malkas ražošanai. Pēc uzņēmēja aplēsēm, Latvijā nekvēpoša malka ir par 25--30% dārgāka par parasto, tāpēc to grūti pārdot ilglaicīgā periodā tepat Latvijā. „Nekvēpošu malku jāražo kā eksportpreci Vācijas un Skandināvijas valstu tirgum. Pētu šo cilvēku pirkšanas paradumus un meklēju partnerus, kas jau ražo malku. Viņi prot saražot malku, bet es zinu, kā to pārdot,” teic uzņēmējs.
Pateicoties vecākiem, Guntis jau no bērnības daudz lasa, pēta par kamīna malku, kādai tai jābūt, lai tā nekvēptu. Vēlāk Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki pastāstīja, ka alksni, kurš nerada kvēpus, var dedzināt kopā ar priedi un bērzu, jo tas neitralizēs šo abu koku kvēpšanu. Guntis uzreiz pēc studijām ķērās vērsim pie ragiem. Izveidoja uzņēmumu „Klētnieks Enerģija” un sāka ražot malku. Tāpat viņš izdomājis, ka tās vērtību var palielināt ar iepakojumu. Uzņēmējs izgudroja kartona iepakojumu -- kasti ar aprakstu uz tās, ka tāda malka ir laba, jo notur siltumu un nerada kvēpus, un ar rokturiem. Kastē satilpa 17--20 kg malkas. Guntis šo malku sāka pārdot komplektā ar iekuru.
Visu rakstu lasiet 13. augusta numurā.
