„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.8 °C
apmācies

Pamanīt debess atspulgu arī peļķē

Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas sektorā kopš pagājušās piektdienas izstādē „Otra puse” var apskatīt fotogrāfijas, kuras autore Sarmīte Bogdanoviča uzņēmusi neierastos rakursos – mākoņi un ikdienas skati fiksēti ūdens atspulgā. Izstādes atklāšanā trauslā Sarmīte drīzāk atgādina dzīvespriecīgu divdesmitgadnieci nekā norūpējušos četru bērnu mammu. Taču aiz saulainā smaida slēpjas smaga dzīves pieredze, kas atgādina, ka veselība ir dāvana, ko bieži vien novērtējam par maz.

Ar katru bērnu skolas solā
Sarmīte ir dzimusi Rēzeknē, bet nu jau vairāk nekā desmit gadus viņu var dēvēt par ilūkstieti. „To, ka gadi ritējuši uz priekšu, drīzāk saprotu, skatoties uz bērniem, nevis pēc sevis,” Sarmītes vecākajam dēlam šobrīd ir 14 gadi, jaunākajam – deviņi mēneši. Katra bērna gaidīšanas posms viņai saistās arī ar kādas izglītības iestādes apmeklēšanu, vai tās būtu mākslas studijas Daugavpils Universitātē vai foto dizaina apgūšana Saules skolā. Studijas un grūtniecība -- varbūt tas nešķiet nekas neparasts, taču Sarmītei bērniņa iznēsāšana nozīmē arī biežu uzturēšanos medicīnas iestādēs. „Man ir smagas grūtniecības toksikozes. Pirmos mēnešus gandrīz vai nespēju ieēst, zaudēju vairākus kilogramus. Kad vēlāk kļūst labāk, ir grūti atsākt ēst, jo sliktā dūša saglabājas. Sākas izmisums, nav spēka… Gandrīz visu pirmo grūtniecību pavadīju slimnīcā.”

Tāpēc arī, piedzimstot bērniņam, garīgā un fiziskā izsīkuma dēļ grūti atgriezties ikdienas dzīvē. Ar vīra un pārējo tuvinieku palīdzību izdevies rast iespēju izbrīvēt laiku un studēt, lai pēc lekcijām atgrieztos pie mammas pienākumiem ar uzkrātu pozitīvo enerģiju un jaunu iedvesmu. Pastaigājoties ar mazuļiem ratiņos kādā lietainā dienā, arī radusies ideja fiksēt neierastos skatus – ūdens atspulgus. Sākumā ar pavisam vienkāršu digitālo fotokameru, vēlāk ar telefonu, bet pēdējos gadus -- jau ar profesionālu spoguļkameru. Pirmajai personālizstādei atlasītas 13 gadu laikā tapušas fotogrāfijas. „Paskatoties uz leju, dažkārt paveras jauna realitāte. Tas man ļauj ieraudzīt jaunu prieku un saprast, ka, tieši raugoties zemē, redzu mākoņus,” fotogrāfiju autore izstādes atklāšanā pastāsta, ka dažas no tām tapušas arī pavisam neierastā pozā – guļot ceļa vidū.

Ikdienā Sarmīte strādā par dizaina speciālisti Ilūkstes novada domē un pasniedz datorgrafiku Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā. Dažkārt Sarmīte fotografē izlaidumus vai kāzas, bet tādu reižu nav daudz. Par savu netikumu Sarmīte atzīst kavēšanu, taču tajā pat laikā vērtē, ka nejūtas dzīvē ko svarīgu nokavējusi. Lai fotografēšana kļūtu par maizes darbu, uz to būtu jāsāk raudzīties formālāk un jāievēro virkne priekšnosacījumu, kas agri vai vēlu radītu rutīnas sajūtu. Bet Sarmītei fotografēšana ir atjaunošanās pozitīvismā.

Visu rakstu lasiet 16. augusta numurā.