Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 17. novembris
Svētdiena
Hugo, Uga, Uģis
+8.7 °C
apmācies

Hoftenbergys maņtinīki

Autora foto

Tān pat nasatic, ka beja taidi Livonejis laiki. I ka tānejuo Latgola beja īškā tymā Livonejā – leluokuo daļa zam ordeņa, a mozuokuo zam Reigys arhiveiskupa. I ka vuocīšim (saksīšim, šlezvigīšim, holšteinīšim, vestfālim, frīzim i c.) beja lela teikšona ite.

Volkenberga, Marienhauzena, Livengofa, Eisbahova, Sivergofa, Marinzeja, Kreicburga, Dinaburga. Tān taids Latgolys vuocyskums vyscieškuok ir īraugoms tikai vacuos kartēs. Voi pi parku nūsaukumim, kur kūki iraida puordzeivuojuši i cylvākus, i muojis... Tai tys ir ar Hoftenbergu.

 


Tān itei vīta saucās Krauja. Sātys iz obom pusem ap šoseju... Sātom nu vīnys pusis Daugova, nu ūtrys – dzeļžaceļa lineja. Voi ir vēļ Latvejā taida vīta, tyvumā pi kurys suocās gon automašynu, gon ari viļcīņu apvadceļš?

Pat nasatic, ka agruok Kraujis dzeļžaceļa stacejā pīstuoja pasažeru vagoni. A vēļ agruok krostā pi upis pasažeru tvaikūni, plūsti, baržys ar molku, ūglem, lūpim.

Pat nasatic, ka tānejais grausts kod naviņ beja nalela, izsmolcynuota Hoftenbergys muižys dzeivojamuo sāta, sova smukuma i saiminīku-aristokratu deļ saukta par pili. Ka pa lūgim varēja vērtīs iz upis plyusmi i preteimuo krosta mežim, vokorūs promenadēt pa parka ar smiļkti izbārtajim celenim, krosta terasem, vērtīs iz nakts taurinim pi gaismeklim, klauseitīs orkestri i tveikt nu daņčim. Nu apmāram kai tamā Viļa Plūdoņa poemā “Divi pasaules”.

Itamā muižā ar smolkū vuocyskū nūsaukumu pādejais saiminīkuoja pūļu aristokrats Marians Šahno. Juo vacuokais bruoļs Bogdans saiminīkuoja Juzefovā (Jezupovā), beja sovulaik īvālāts Krīvejis vaļsts Pyrmajā dūmē. Nui, tymā pošā, kur nu latgalīšim beja Fraņcs Trasuns.

Juzefova aba tānejuo Naujene tymūs laikūs beja leluoks centrs – ar vacū kūka bazneicu, kura nūdaga 1944. godā, vairuokim krūgim, muižu, krystcelim i viesturisku tiuļumu pi Livonejis laiku Dinaburgys piļs.

Pats pi Hoftenbergys piļs pirmū reiz iz eisu strēči datyku 1990. goda augustā, kod Latgolys Studentu centrs Ivara Litaunīka vierseibnīceibā te organizēja ituos piļs, parka i pīslaitis apkūpšonys tolku. I lobi pataļči beja...

Tymūs godūs studenti beja naski iz vysaidim tolku dorbim i prīcom – Bruno Jansona mudynuoti tolkuoja i Piļskaļnis Siguldeņā, i Markovā, i Adamovā pi Daugovys, i pat taidā kai Neicgaļa Leluo akmiņa izrokšonā.

Kai tod Hoftenberga palyka par Krauju? 20. g. s. 50. godūs Hoftenbergys jau nav – kartēs i dokumentūs itei vīta saucās Daugavpils MTS ciemats. Bejušajā muižys puorvaļdnīka sātā izvītuota Lāču septeņgadeiguo škola. Izcalts klubs, pastateitys vysaidys darbneicys1.

Daugavpils MTS ciemats – taids cīši gars, cīši tehnisks nūsaukums. Ari emteesi ar laiku kur puorsameja, kur izabeidze. Beja vajadzeigs jauns nūsaukums – iz kontrasta pryncypa nazkas taids eiss, romantisks.

Pajēme tiuļuokuos dzeļžaceļa stacejis nūsaukumu: i tai bejušuo Hoftenberga, bejušais “Daugavpils MTS ciemats” palyka par Krauju.

A kurs izdūmuoja, ka dzeļžaceļa staceja juonūsauc par Krauju? Tys laikam paliks nūslāpums. Ir tikai zynoms, ka 1937. goda 10. martā Dzeļžaceļu viersvaļde slēdze Stropu pīturu i Daugovpiļs–Naujinis pūsmā atvēre jaunu, kuru nūsauce par “Krauju” i nu juos leidz Daugovpiļs pyrmajai stacejai beja 8,9 kilometri, a leidz Naujinis stacejai 7,3 kilometri2.

Nu Kraujis cīmata leidz Kraujis dzeļžaceļa stacejai var īt pa ceļu gar slīdem, var i pa stygu car mežu pa taisnū. Staceju pyrms div godim izremontēja, sātā blokus dzeivoj div saimis.

Kod beju ite pyrms divejom nedeļom, pasiedieju iz perona i gona labi dūmys golvā sasalyka, a piečuok apleicejā mežā i bārzlapis sasalaseja.

 

1 Zemnieks J. Agrākajā Hoftenbergā // "Padomju Daugava", 11.12.1957.
2 Jauna dzelzceļu piestātne // "Latgales Vēstnesis", 08.03.1937.