Daugavpils Māla mākslas centrā atklāta lietuviešu keramiķes Rimas Leipuvienes darbu izstāde „FROM NON-EXISTENCE”, kura līdz šim jau demonstrēta vairākās Lietuvas pilsētās.
Māksliniece atzīmē, ka viņas darbi atspoguļo dabiskus objektus – vai tie būt veci koku stumbri Lietuvas meža purvā vai arī apsūnojuši akmeņi. R. Leipuvienes radītā keramika izstaro dabas mieru, ilgmūžību un senos laikus, aicinot uz īsu brīdi apstāties. „Esmu uzaugusi un dzīvoju Viļņā, taču ļoti zaļā rajonā,” stāsta keramiķe, „pa maniem logiem paveras skats uz lielu parku, kurā man patīk pastaigāties, pavadīt laiku kopā ar ģimeni.” Viņai patīk doties arī dabā – sēņot, fotografēt mežu utt. Tādējādi māksliniece ne tikai rod iedvesmu un meklē jaunas formas, bet arī atbrīvojas no stresa, jo, viņasprāt, tikai daba, spēj dalīties ar cilvēku savā harmonijā.
Miers ir atsevišķa meistares darbu tēma, viņa to smeļas japāņu filozofijā un mākslā. R. Leipuviene, veidojot keramikas darbus, izmanto arī dažus japāņu mākslinieku tehnikas paņēmienus, piemēram, māla izstrādājumu nodiluma jeb dabīgās novecošanās iespaidu utt. „Es veidoju glazūru ar paņēmieniem, kurus jau vairākus gadus tūkstošus izmanto Austrumu zemēs, par savu radošo darbību stāsta Rima Leipuviene, „piemēram, man iepatikās izgatavot glazūru, pievienojot pelnus.” Rima apdedzina savus darbu ceplī, kurš tapis pēc sena japāņu parauga. „Uguns, pelni un apdedzināšana šajā ceplī četru diennakšu garumā rada interesantu un negaidītu efektu – dabisku faktūru un krāsu, turklāt mani darbi ir ilgmūžīgi,” saka māksliniece.
Lai gan Rimai patīk miers un klusums, savos darbos viņa cenšas parādīt dabai piemītošo dinamiku. „Ne dzīvē, ne dabā nav nekā pastāvīga, viss plūst un mainās,” saka Rima, „dinamiku keramikā es cenšos radīt, izmantojot spēcīgas un spilgtas faktūras.” Viņa stāsta, ka, strādājot, iedomājas cilvēka rokas, uz kurām paliek laika pēdas – grumbas.
Rima ienāca mākslā savdabīgi. R. Leipuvienes izglītība bija saistīta ar biznesu, taču viņas dzīvē vienmēr bija vieta keramikai. „Es vienmēr zināju, ka agri vai vēlu atgriezīšos pie keramikas,” viņa stāsta, „tagad man ir sava darbnīca un ir iespēja pilnveidot savu mākslu un parādīt to cilvēkiem.”
Rimas Leipuvienes darbi būs skatāmi līdz 13. oktobrim.
