„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. aprīlis
Ceturtdiena
Bārbala, Līksma
+6.8 °C
apmācies

Pēta iespējas ierobežot rotanu izplatību

Daugavpils Universitāte (DU) un Ukrainas Zinātņu akadēmija īsteno kopīgu projektu, kurā zinātnieki pēta iespējas ierobežot invazīvo dzīvnieku sugu, tai skaitā rotanu izplatību. Par invazīvu tiek uzskatīta tāda suga, kas ietekmē vietējo ekosistēmu un vietējās sugas. Viens no projekta mērķiem ir izpētīt, kā rotani ietekmē vietējo abinieku un rāpuļu populāciju, kā arī rast metodes to izplatības ierobežošanai. Šajā projektā aktīvi iesaistījies arī Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.

Nesen Latvijā viesojās Ukrainas pārstāvju delegācija, kas kopā ar pašmāju zinātniekiem pētīja rotanu izplatību gan Rīgas apkaimē Gaiļezerā, gan dīķi netālu no Latgales zoodārza, gan arī Eiropas nozīmes aizsargājamajā teritorijā Silenes dabas parkā. Darba gaitā tika pētīti gan parazīti, kas mīt rotanu organismā, gan arī ūdenstilpju bentoss jeb organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem. Lai saprastu, kā rotani ietekmē vietējo ekosistēmu, plānots  pētīt arī planktonu.

“Rotani apēd ugunskrupju un citu abinieku kurkuļus, tritonu kāpurus, kā arī pārnēsā zalkšiem un bruņurupučiem bīstamus parazītus. Projekta mērķis ir noskaidrot galvenos mehānismus, kas ļauj rotaniem izplatīties visā Austrumeiropā, uzvarēt un iekarot Latvijas un Eiropas ekosistēmu. Uzzinot tos, mēs varēsim plānot ierobežošanas pasākumus, sākt cīnīties ar šo invāziju,” norāda M. Pupiņš.

Kas raksturīgs rotanam

Rotani (Perccottus glenii) ir plēsīgas vidēji lielas saldūdens zivis ar lielu galvu. To dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus no Ohotskas jūras un Amūras baseina līdz Jandzi baseinam dienvidos. Rotani parasti ir 10—20 centimetrus gari, tie vislabprātāk uzturas mazkustīgās ūdenstilpēs ar bagātīgu veģetāciju. Tie mājo ļoti lēni plūstošās upēs, ezeros, dīķos un slīkšņās. Uzturas baros. Līdzīgi karūsām, ir izturīgi pret skābekļa trūkumu. Ierokoties dūņās, izdzīvo līdz dūņām izžūstošās vai izsalstošās ūdenstilpēs.

Rotani barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem -- kukaiņiem, to kāpuriem, vēžveidīgajiem, kurkuļiem, lielāki īpatņi -- arī ar zivju mazuļiem. Ūdenstilpē, kurā dzīvo rotani, tie kļūst par nopietnāko apdraudējumu dzīvajai faunai. Nelielās ūdenstilpēs ar laiku izzūd visu pārējo zivju un abinieku kāpuri.

Visu rakstu lasiet 10. septembra numurā.