No 13. līdz 15. septembrim Grīvas Bezvainīgi ieņemtās Jaunavas Marijas katoļu draudze svin baznīcas 130 gadu jubileju. Draudzes prāvests Vjačeslavs Rosļaks uzsver, ka svētku Svētās Mises, kuras notiek katru dienu un caurvītas ar Demenes un Grīvas draudzes koru dziedājumiem, ir kā pateicība Dievam par dievnamu. „Baznīca ir maize ticīga cilvēka dvēselei,” uzsver prāvests.
Vispirms bija koka, pēc tam -- mūra baznīca
Grīvas dievnama 110 gadu jubilejas grāmatā „Tavā patvērumā steidzamies” rakstīts, ka 19. gadsimtā, toreiz Grīvas miestiņā, darbojās ebreju sinagogas un vecticībnieku lūgšanu nams, taču katoļiem dievnama nebija. Ir saglabājies nostāsts, kā 1860. gadā kādas daudzbērnu ģimenes tēvu naktī apmeklējusi Jaunava Marija un lūgusi uzcelt baznīcu. Vīrietis to izstāstīja kaimiņiem, un šī ziņa nonākusi līdz zemju īpašniekam grāfam fon Ettingenam. Viņš esot atsteidzies pie vīrieša, nometies ceļos, ilgi lūdzis Dievu, pēc tam licis nolikt krustu vietā, kur parādījās Dievmāte, jo nosolījās, ka tur tiks uzbūvēta baznīca. Daudzbērnu tēvs esot 20 gadus vācis ziedojumus, pēc tam iedzīvotāji lūguši atļauju būvēt baznīcu. Dievnama projekts tika uzticēts Daugavpils arhitektam V. Neimanim, un 1880. gada 10. novembrī tas tika apstiprināts. Vēl pēc dažiem mēnešiem, 1881. gada janvārī, Kurzemes gubernatoram tika atļauts būvēt baznīcu un atvēlēts 20 asis (42,4 m) garš un 30 asis (64 m) plats būvlaukums. Toreiz izveidojās Grīvas katoļu draudze, un 1881. gada 6. septembrī notika pirmā Svētā Mise koka namā, kas kalpoja kā pagaidu dievnams. Vēl pēc gada maijā tika ielikti pamati mūra baznīcai. Celtniecība ilga 7 gadus. Grīvas dievnams tika iesvētīts 1889. gada 24. jūnijā Bezvainīgi Ieņemtās Jaunavas Marijas godam.
Grīvas baznīcā strādāja vairāk nekā 20 priesteri, taču visilgāk kalpojis A. Olehno. Pirmo gadu draudzi vada V. Rosļaks. „Tā ir kā atgriešanās mājās, jo Grīvas draudzē biju ministrants, pēc tam no šejienes aizgāju uz Garīgo semināru. Arī Savu Pirmo Svēto Misi vadīja Grīvas baznīcā. Vēlāk strādāju Zemgales, Demenes un Silenes draudzē. Tagad kalpoju Silenē un Grīvā, un kalpošana Grīvā rada lielu atbildību un prieku,” atzīst Vjačeslavs Rosļaks.
Visu rakstu lasiet 13. septembra numurā.
