Seno muižu teritoriju kopšana visbiežāk saistās ar raizēm par apbūves ēku apsaimniekošanu, aizmirstot par tām apkārt veidoto dabas arhitektūru – parkiem.
4. septembrī Latvijas parku apsaimniekotāji pašvaldībās tika aicināti pulcēties Daugavpils novada Sventes Tautas namā, kur Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā seminārā ar padomiem dalījās ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis un dendroloģe un brīvdārzniece Aija Kaškure.
“Sakopšana ir avārijas novēršana. Kopšana nozīmē regulāru rūpēšanos,” apsaimniekotājus sekot šādam uzstādījumam mudināja I. Janelis. Lai izvairītos no stilistiskām aplamībām, ieviešot tādas mūsdienās nepieciešamas ērtības kā apgaismes ķermeņi, ainavu arhitekte iesaka izvēlēties pēc iespējas askētisku pieeju. Viena no izplatītākajām kļūdām esot nevajadzīga vēsturisko elementu imitācija, piemēram, stilistiski krāšņu laternu uzstādīšana, kas neiederas parka arhitektūrā. “Muižu parkos elektriskā apgaismojumu nebija,” arhitekte izpētījusi, ka muižnieki nepieciešamības gadījumā likuši sulaiņiem iznest lukturi vai saspraust zemē lāpas. Neviennozīmīgi vērtējama arī parka celiņu bruģēšana mūsdienās, jo muižas laikos esot pieticis vien ar taciņu nobēršanu ar granti. Savukārt ar greznām puķu dobēm muižas esot bijis ierasts izdaiļot no aizmugures nevis priekšpuses (parādes pagalma).
Visu rakstu lasiet 13. septembra numurā.
