„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+10.5 °C
daļēji mākoņains

LCB skatāma Natālijas Krjukovas personālizstāde

Latgales Centrālajā bibliotēkā atklāta Daugavpils mākslinieces Natālijas Krjukovas glezniecības personālizstāde “Dziļumā”. Animālijas žanrā veidotajos darbos autore pievēršas jūras un okeāna dzīļu iemītniekiem.

Zemūdens pasaules attēlojums mākslinieces darbos nav nejaušs. Pēc pamatizglītības viņa ir hidroekoloģe, tāpēc Natālijai šķiet pievilcīgs viss, kas saistīts ar ūdeni un tās iemītniekiem. Māksliniece piešķir visiem attēlotajiem jūras dzīvniekiem simboliku. Tā ir gan tradicionālā, piemēram, Japānas karpa – labklājības simbols, bruņurupucis – gudrība, gliemežvāks, kas simbolizē mīlestību. Taču Natālijas gleznās ir arī jūras tēli ar dziļi personisku nozīmi. Piemēram, tas ir valis, kurš iznirst no jūras dzīlēm. Māksliniece pastāstīja, ka skiču bloknots viņai ir gandrīz kopš četru gadu vecuma, un vienā no tiem pusi „aizņem” vaļi. „Pēc visa spriežot, tas ir svarīgs tēls, kurš mani pavada kopš bērnības,” viņa saka. Natālijai šis lielais dzīvnieks, kurš uzkrāj spēkus, lai iznirtu, kļuvis arī par tēlu cīņai par dzīvību. „Pirms kāda laika man nācās cīnīties par savu dzīvību un, droši vien, man piemīt arī kāda daļiņa vaļa spēka,” saka māksliniece.

Marlīns – tā ir brīvība, kura tik ļoti patīk Natālijai, bet astoņkājis – slinkums, savukārt cīnītājzivs palīdz veiksmīgi pievarēt šo slinkumu, kā arī apvienot darbu un radošu darbību. Turklāt glezniecībai Natālijas dzīvē ir svarīga nozīme, taču māksliniece to neuzskata par aizraušanos. „Mana pirmā zīmēšanas, gleznošanas, grafikas, kompozīcijas, gaismēnu, koloristikas skolotāja ir mana māmiņa Ludmila Krjukova,” saka māksliniece.

Natālija bērnībā mācījās mākslas skolā, pirms vairākiem gadiem absolvēja Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu Saules skolu, apmeklē citu mākslinieku meistarklases, piedalās dažādos mākslas plenēros, ļoti daudz mācās patstāvīgi.

Jāatzīmē, ka šī nav pirmā mākslinieces darbu izstāde. Gleznošanu viņa veiksmīgi apvieno ar pamatdarbu – Natālija ir kartogrāfe ģeodēzijas inženieru birojā. „Es vēlētos gleznot katru dienu, taču fiziski tas nav iespējams, jo tam pietrūkst laika,” viņa saka. Katru brīvu brīdi Natālija veltī gleznošanai un uzskata, ka būtu ideāli, ja māksliniekiem būtu sava telpa vai valsts, kur viņi varētu veltīt laiku tikai radošajam darbam.