Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2019. gada 14. oktobris
Pirmdiena
Minna, Vilhelmīne
+8.4 °C
apmācies

Lauksaimniecības izglītības krīze Latgalē

Pēc nedaudz vairāk kā nedēļas beigsies termiņš „ultimātam”, kas iezīmē kārtējo mēģinājumu saglabāt iespēju apgūt profesionālo izglītību Višķos. Diskusijas par izglītības programmu īstenošanas vietu „Višķi” aizritējušas gan pārpildītos pašvaldības, gan Saeimas kabinetos, tikmēr bijušā Višķu tehnikuma mācību kabineti ir pustukši.

Jau otro gadu Malnavas koledžas izglītības programmu īstenošanas vietā (IPĪV) „Višķi” netiek uzņemti audzēkņi profesionālās izglītības programmās, tādēļ šogad skolas gaiteņos Višķos sastopami tikai 3. un 4. kursa studenti. Mazāk nekā 40 audzēkņi apgūst profesionālās izglītības programmas lauksaimniecībā, lai iegūtu lauku īpašuma apsaimniekotāja un lauksaimniecības tehnikas mehāniķa kvalifikāciju. Precīzu audzēkņu skaitu iestādes vadība atsakās norādīt, vien bilst, ka vairāk audzēkņu šeit varētu būt piektdienās un sestdienās, kad nodarbības notiek arī neklātienes programmu audzēkņiem. Šajā programmā gan var mācīties tikai vidējo izglītību iepriekš ieguvušie un par mācībām jāmaksā.

No Malnavas uz Daugavpili

Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pašreizējā situācija apmierina -- audzēkņu ir par maz, lai IPĪV „Višķi” saglabātu. Tomēr tam nepiekrīt Daugavpils novada pašvaldība. Šī gada februārī IZM pārstāvji viesojās Daugavpils novada domē, lai atbildētu uz pašvaldības un vietējo iedzīvotāju, lauksaimnieku vēstulēm, kurās aicināts skolu neslēgt. Toreiz IZM eksperte Alla Imanta norādīja, ka Višķus varētu turpināt atbalstīt, ja tur mācītos 150--200 audzēkņi, nevis mazāk kā 100, kā tas ir šobrīd. Turklāt ministrija norāda uz vēl vienu Višķiem neglaimojošu faktu:

 „Paralēli sarunām ar pašvaldību un uzņēmējiem, ministrijas pārstāvji apmeklēja Višķus. Vizītes laikā skolā atradās tikai 28 audzēkņi no 81, kuriem būtu jāpiedalās mācību procesā.”

Līdz ar to pavasarī kompromiss netika atrasts. Vēlāk tā meklējumos iesaistījās jau ne vien pašvaldības, bet pat Saeimas deputāti. 4. jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē IZM piekāpās, taču uzstādīja ultimātu – līdz 30. septembrim jānokomplektē grupas Jauniešu garantijas programmā, citādi Malnavas koledža īstenošanas vietu Višķos slēgs, un esošajiem audzēkņiem izglītības programmas turpināšanu nodrošinās Malnavā. Jauniešu garantijas programmu īstenošanā Višķiem ir pieredze, tās realizētas vairākus gadus, tiesa, pērn vairs ne. Mācības notiek Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros, kopš 2014. gada dažādās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs jauniešiem ir iespēja bez maksas apgūt profesiju gada vai pusotra gada laikā un saņemt stipendiju. Višķos šādi apmācīti nākošie lauksaimniecības tehnikas un augļkopības speciālisti.

Tātad, vai Višķiem izdevies izvairīties no slēgšanas, būs zināms pēc 30. septembra. Neatkarīgi no tā, cik audzēkņu apmeklē mācības, gan šajā, gar arī nākamajā mācību gadā bijušā tehnikuma telpās, vismaz teorētiski, vēl būtu, kam mācīties. „Domāju, ka ne visi vecāko kursu studenti būtu gatavi pārcelties uz Malnavu, lai tur pabeigtu mācības,” vērtē A. Lāčauniece. Savukārt Malnavas koledžas direktors Viktors Indričāns savā vīzijā par Višķu nākotni ir atturīgs: „Viss atkarīgs no pašiem”. Kas ir šie „paši”, īstas skaidrības nav.

Daugavpils novada dome 2015. gadā pārņēma skolas īpašumus, lai tos apsaimniekotu, nodrošinot mācību procesu. Pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika atklāj, ka esot iecere uzsākt sarunas ar Daugavpils Būvniecības tehnikumu. Savukārt Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska atturas komentēt prognozes, vai pašvaldības iecerētais izdosies. Jautājot, kā situācija mainījusies salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad pēdējo reizi šāda opcija tika apspriesta, atbilde skan: „Situācija ir mainījusies, tā ir mainījusies uz sliktāku pusi.” Atšķirībā no Malnavas koledžas, Daugavpils Būvniecības tehnikums gan ir profesionālās izglītības kompetences centrs. IZM attīstības stratēģijas paredz profesionālās izglītības iespējas turpmāk Latvijā koncentrēt tajos.

 Visu tekstu lasiet 20. septembra numurā.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.