„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+9.8 °C
apmācies

Informatīvajā karā amerikāņiem savi ieroči, Austrumeiropai -- savi

„Latgales Laikam” kopā ar 11 dažādu Austrumeiropas un Cetrālāzijas valstu mediju pārstāvjiem bija iespēja piedalīties ASV Valsts departamenta organizētā apmaiņas programmā, izzinot, kā ar dezinformāciju, propagandu un viltus ziņām cīnās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, akadēmiskie spēki un žurnālisti Amerikas Savienotajās Valstīs.

Nu jau teju kā divus gadu desmitus dzīvojam 21. gadsimtā, bet vēl 20. gadsimtā ASV ne bez pamata sevi uzskatīja par demokrātijas vērtību flagmani globālajā ģeopolitikā. Tagad cīņa ar komunismu palikusi pagātnē un demokrātijas tradīcijas nostiprinās virknē jaunu valstu, tai skaitā Austrumeiropā. Viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir runas un preses brīvība, kas 21. gs., līdz ar tehnoloģiju izraisītajām pārmaiņām, piedzīvojusi nebijušus izaicinājumus. Robeža starp brīvību un visatļautību gan ir šaura, un savu artavu idejām, kā to ievērot, nu var piedāvāt gan ASV, gan jaunās demokrātijas. „Mēs varam jums ieteikt, dalīties pieredzē, bet tas, kā atrisināt konkrētas problēmas savā valstī – uz to pareizo atbildi zināt tikai jūs paši.” Apmēram šādi skanēja padoms, ar ko dalījās teju katrs otrais programmas ietvaros sastaptais informatīvā kara eksperts, dezinformācijas studētājs vai propagandas apkarotājs.

No propagandas līdz dezinformācijai

Jāatzīmē, ka kamēr vairākums Austrumeiropas valstu vēl pirms 30 gadiem dzīvoja Padomju Savienības ietekmes zonā, ASV atradās pretējā, tolaik vēl aukstā kara frontē. Vašingtonā satiktie diplomāti atsauc atmiņā vairākus piemērus, kas apliecina, ka arī dezinformācija un viltus ziņu izplatīšana bija daļa no šī kara. Viens no „veiksmīgākajiem” gadījumiem izrādījās padomju varas 1985. gadā izplatītā viltus ziņa par to, ka AIDS ir amerikāņu radīts bioloģiskais ierocis, nevis HIV slimība. Tas, kas mainījies pēdējo 40 gadu laikā, ir nevis dezinformācijas mērķis, bet iespējamā efektivitāte un ātrums. Ja tolaik konkrēto viltus ziņu pārpublicēja avīzes un tā izplatījās nedēļas laikā, mūsdienās dezinformāciju var izplatīt pāris stundās.

Lai gan ASV dienas kārtībā šobrīd daudz aktuālāks jautājums ir, vai un kā Krievijas informatīvajā karā pielietotie ieroči ietekmējuši iepriekšējās prezidenta vēlēšanas, Amerikā turpina darboties organizācijas, kas ieinteresētas pētīt, kā tas tiek darīts citur pasaulē, tai skaitā Austrumeiropā. Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (Center for Strategic and International Studies) pēc Krimas okupācijas 2014. gadā pievērsās Krievijas ietekmes pētīšanai, izvēloties aplūkot situāciju piecās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Pētījuma vadītāja Hetera Konlija atzīst, ka Latvijā šobrīd jāsakārto problēmas banku sistēmā, kas liecina par saiknēm ar krievu oligarhiem.

Taču nav tā, ka dezinformācija būtu ietekmes spēles instruments tikai starptautiskajā politikā. Viltus ziņas iemanījušies izmantot arī reģionālās, vietējās politikas organizētāji, uzņēmēji utt. Nereti aizvien jaunas formas, kā radīt dezinformāciju, saistītas ar šķietami nevainīgu ākstīšanos. Piemēram, ASV šobrīd noraizējušies par „Deepfake” (no angļu val.-- dziļi viltots) potenciālu. Tie ir mākslīgā intelekta radīti fotoattēli un video, kuros izmantoti iepriekš uzņemti ieraksti, bet, izmainot sejas pantus un skaņu, panākts, ka runātājs saka vai dara pavisam ko citu. Ja sākotnēji tas tika izmantots dzelteno ziņu radīšanai par slavenībām, tad tagad -- lai izdomātu  apgalvojumus, ar ko klajā nākuši politiķi. Par „Deepfake” upuri pirms pāris mēnešiem kļuva pat „Facebook” dibinātājs Marks Zukerbergs.

„Karā” iesaistās skolotāji un žurnālisti

Atsaucoties uz jau minēto demokrātijas principu, vārda brīvību, ASV satiktie eksperti gan atturīgi vērtē dažu Austrumeiropas valstu iniciatīvu aizliegt translēt atsevišķus Krievijas propagandu sludinošos televīzijas kanālus. Tā vietā aicināts stiprināt neatkarīgos medijus un palīdzēt sabiedrībai atšķirt graudus no pelavām informatīvajā telpā – mācīt medijpratību. Pilsoniskās izglītības centrs (Center for Civic Education) ASV ar to nodarbojas jau kopš 1969. gada, izstrādājot mācību programmas, ko ieviest skolās. Tajās tiek mācīti demokrātijas principi, tas, kā līdzdarboties un pildīt pilsoņa pienākumus. Medijpratības mācīšanas iekļaušana ir viens no jaunākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras šo programmu sastādītāji. Centra pārstāvji kā piemēru sekmīgai medijpratības mācīšanai skolās min jaunatnes aicināšanu pievērsties aktualitātēm tieši vietējā līmenī. Kādā skolā jaunieši, piemēram, paši veidojuši žurnālistikas materiālu sēriju par vietējai kopienai aktuālu problēmu un panākuši, ka tiek mainīta likumdošana gan štata, gan valsts līmenī.

Cīņā ar dezinformāciju iesaistās arī žurnālisti. Šobrīd viena no atpazīstamākajām faktu pārbaudes organizācijām valstī „PoliFact” izveidota 2007. gadā vietējā laikraksta „Tampa Bay Times” paspārnē, pāris žurnālistiem apņemoties izstrādāt sistēmu, kā atmaskot viltus ziņas. Saņemot sūdzību vai pašiem pamanot medijos kādu apgalvojumu, kas varētu būt nepatiess, žurnālisti vispirms sazinās ar tās autoru, dodot iespēju kļūdu atzīt vai pamatot apgalvojuma precizitāti. Pēc tam seko faktu pārbaudes un beigās apgalvojumu izmēra pēc „patiesības metra”, nosakot, vai tas ir, piemēram, daļēji patiess vai pilnīgi aplams. „PoliFact” direktors Ārons Šarokmans skaidro, ka mājaslapa, kur ik dienu tiek publicēts analītisks izklāsts par kāda politiķa, organizācijas vai cita ziņas avota kļūdu, nākot klajā ar kādu apgalvojumu, tikai nesen sākusi pelnīt. Šobrīd pēc līdzīgas shēmas viltus ziņas ASV un citur pasaulē atmasko jau vairākas mediju vai nevalstiskās organizācijas, taču „PoliFact” sevi uzskata par faktu pārbaudes pionieriem. Viņu darbu novērtējis „Facebook”, uzsākot sadarbību kopīgā viltus ziņu apkarošanā sociālā tīkla ziņu plūsmā, „PoliFact” saņēmis arī prestižo Pulicera balvu.

Izredzes mediju biznesā

Ko izaicinājumi nozīmēs industrijai, kas pelna, apkopojot un pārdodot informāciju, proti, medijiem, ir atklāts jautājums. Grūtus laikus piedzīvo pat lieli un tradīcijām bagāti uzņēmumi. Iedzīvotāju skaita ziņā ASV lielākā -- Kalifornijas štata vadošais laikraksts „Los Angles Times” pēdējā piecgadē divas reizes piedzīvoja īpašnieku maiņu. Tāpat notikusi darbinieku optimizācija, un ēka, kur atrodas laikraksta tipogrāfija, kas ir lielākā un modernākā visā Rietumu krastā, pārdota (telpas tipogrāfija tagad īrē).

Jāatzīmē gan, ka ASV sabiedrībā izveidojusies izpratne, ka par kvalitatīvu mediju saturu ir vērts maksāt. Par to liecina Floridas štata Tampā bāzētās vietējās radio stacijas „88,5 FM Community Radio” ziņu direktora Roba Loreja stāstītais, ka viņu galvenais ienākumu avots ir klausītāju ziedojumi. Neliels, bet nozīmīgs ir arī ar likumu noteiktais vietējās Floridas štata pārvaldes finansējums, kas gan apturēts pēc tam, kad radio ēterā asi kritizēts štata senators. Pēc skaļas notikušā apspriešanas gan pašu radio stacijā, gan citos medijos, un sabiedrības atbalsta, valdība bija spiesta lēmumu atcelt. Radio redakcija patstāvīgi var atļauties uzturēt darba vietas tikai 15 darbiniekiem, vēl vismaz divtik cilvēku strādā kā brīvprātīgie (studenti vai pensionāri). Zīmīgi, ka starptautiskā informācijas kara kontekstā arī šādas nelielas radio stacijas datorsistēmas bija bloķējis vīruss (pāris dienas pirms viesošanās redakcijā). Pēc tam, kad nelaime novērsta, atklājies, ka uzbrukums nācis no Krievijā reģistrēta rūtera.

Tomēr ASV, valstī, kas gan principu, gan tehnoloģiju ziņā rādījusi priekšzīmi visai pasaulei, šobrīd saskaras ar tādām globāli izplatītām problēmām kā preses izdevumu slēgšana, elektronisko plašsaziņas līdzekļu polarizēšanās (radio un televīzijas), nespēja piesaistīt jaunas auditorijas, turklāt nu jau arī tiešsaistes mediju biznesā vērojama stagnācija. Apmaiņas programmas noslēgumā žurnālistiem bija iespēja uzklausīt pazīstamu žurnālistikas meistarklašu vadītāju un Pointera Institūta pasniedzēju Alu Tompkinu. Viņš iesaka: „Informāciju mūsdienās varam iegūt it visur, tāpēc par būtiskāko žurnālistu uzdevumu mūsdienās kļūst izskaidrot lietas, atklāt kopsakarības un piedāvāt notikumu analīzi.”