„200 kilometri līdz Rīgas jūras līcim – tas nav daudz”, vērtē kapteinis Artūrs Brokovskis-Vaivods. Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldes Kapteiņdienesta kapteiņa vietnieks, Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzējs savas dzīves viļņus šķēlis no Dubnas līdz pat Atlantijas okeānam. Novadnieks, žurnālists un producents Haralds Sulainis par viņu uzņēmis filmu, ko prezentēt 13. septembrī abi ieradās dzimtajā Vārkavas vidusskolā. Tur satiktajiem jauniešiem kapteinis atkārtoja Krišjāņa Valdemāra vēstījumu: „Latvji, brauciet jūriņā!”.
Pēdējos 20 gadus kapteinis gan vairs nedodas atklātā jūrā un nedzīvo tālbraucēja dzīvi, pietiek ar darbu Rīgas brīvostā. Deviņdesmitajos gados veidojās Latvijas Jūras administrācija, kur aicināja darbā pieredzes bagātākos jūrniekus. A. Brokovskis-Vaivods bija viņu vidū. „Jābūt gan fiziski gatavam atrasties vairākus mēnešus jūrā, ierobežotā teritorijā, uz kuģa, gan morāli stipram – būt prom no mājām, samierināties ar to, ka var kontaktēties tikai ar šauru loku kolēģu, ” uzrunājot sapulcējušos jauniešus, teica kapteinis. Pārmetumus mūsdienu jaunatnei gan viņš nevelta, drīzāk meklē attaisnojumus tam, ka tik daudzi devušies meklēt laimi ārzemēs. „Dibinot Latvijas valsti, jauniešiem nebija, kur bēgt – visa Eiropa bija nopostīta. Tagad, atjaunojot neatkarību, situācija ir pavisam cita,” kapteinis bilst, ka viņa dēls, piemēram, dzīvo Brazīlijā. Latvijas brīvvalsts laikā pieprasīta bijusi pasažieru līnija no Liepājas uz Ņujorku, tagad jūras satiksmi izmanto galvenokārt tūristi, atpūtnieki. Toties kravas pārvadāšanā kuģi gan saglabā savu nozīmību, kā nekā 60 tūkstošus tonnu kravu no vienas okeāna malas līdz otrai visizdevīgāk nogādāt tieši ar kuģi, labākas alternatīvas nav atrastas.
Visu rakstu lasiet 20. septembra numurā.
